Valsts digitālā aģentūra – loģisks solis nākotnē?

tumblr_ndyve8fmFa1tubinno1_r1_1280

Nodošanai tuvojas jauna valsts pasūtīta sistēma, kas šoreiz ir saistīta ar veselības aprūpi. Man jau šobrīd ir diezgan bail iedomāties, kas no tā būs iznācis. Es neesmu mūžīgs pesimists, bet iepriekšējā pieredze ar valsts digitālajiem projektiem nevieš itin nekādas cerības, ka rezultāts būs izdevies kaut cik pieņemams.

Ar valsts pasūtījumiem ir diezgan čābīgi. It īpaši digitālajās lietās.

Pirmkārt, uzvar izpildītāji ar lētākajiem piedāvājumiem. Ja runājam par digitāliem produktiem, nav iespējams uztaisīt labi un lēti.

Otrkārt, iepirkumu teksti liecina par ļoti vāju izpratni par to, kas ir vajadzīgs un kā to sasniegt. Es neko nepārmetu šo tekstu rakstītājiem, jo strādājot ar novecojušu programmatūru un ikdienā pildot pavisam citus pienākumus, nav iespējams pēkšņi brīnumainā kārtā kļūt par labu digitālo projektu vadītāju uz viena dokumenta sarakstīšanas periodu. Dzīvē tā nenotiek.

Treškārt, ministriju, valsts aģentūru un dažnedažādu citu institūciju ir ļoti daudz un katru reizi šos iepirkumus organizē kāds cits – nenotiek nekāda zināšanu un pieredzes akumulācija un uzkrāšana. Uzcept valsts mēroga projektu nav gluži tas pats, kas pasūtīt atstarotājus izdalīšanai valsts iedzīvotājiem.

Man nav stingra risinājuma, kas visas šīs problēmas atrisinās kā uz burvju mājienu. Uz nākamo nedēļu to arī nav iespējams izdarīt. Bet, otro un trešo punktu var atrisināt veidojot atsevišķu struktūru caur kuru ietu visi šie digitālie projekti – novērstu brāķus jau pasūtījumu tekstos un pie reizes arī atbildētu par piegādāto projektu kvalitāti. Pirmo punktu var uzlabot vienkārši uzlabojot iepirkumu procedūru. Es neesmu šausmīgs eksperts valsts nekustamo īpašumu lietās, bet šķiet, ka princips varētu būt līdzīgs kā valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Būtu viena iestāde, kas parūpējas par visu valsts digitālo prezenci.

Būtu arī konkrēti cilvēki, no kuriem pieprasīt atbildību. Jo ne jau tas viens ierēdnis šobrīd ir vainīgs, ka viņu sistēma pamet zem riteņiem, liekot pasūtīt projektu, kuru viņš/-a pat nevar aptvert.

Var, protams, to visu arī nedarīt. Man vienkārši personīgi ir skumji noskatīties kā valsts izmet naudu tukšās akās, bet tajā pašā laikā bērnu dzīvības ir atkarīgas no citu pilsoņu vēlmes un spējas ziedot naudu šo bērnu veselības aprūpei.

The following two tabs change content below.

Māris Antons

Digitālā mārketinga menedžments at ground floor digital
Digitālās komunikācijas speciālists, ikdienā konsultē uzņēmumus. Pārzina mājaslapu, aplikāciju un programmatūras izstrādi, digitālo reklāmas kampaņu stratēģijas, veidošanu un vadību. Pateicoties plašajai pieredzei palīdz kā ārējais digitālais konsultants vispusīgā uzņēmumu digitālajā attīstībā, kas orientēta uz racionālu un efektīvu izaugsmi.
  • Kristaps Skujiņš

    Pacēli labu tematu.

    Atsevišķu aģentūru, caur kuru ietu visi projekti, gan nevajadzētu. Tevis pieminētais piemērs ar nekustamajiem īpašumiem nebūt ir tas labākais. (Privatizācijas aģentūra).

    Te ir jāceļ zināšanu līmenis par tēmu visās valsts iestādēs kopumā – gan vadības, gan izpildītāju līmenī. Tas nav dienas vai mēnešu jautājums, bet vairāku gadu, kamēr vecos ieradumus nomainīs jaunie ieradumi. (ne obligati cilvēku rotācija).

    Lai jaunie ieradumi ienāktu, kāds minēs, nepieciešams atbilstošs atalgojums. Te atkal ir runa par to, ko nozīmē strādāt par ierēdni. Kalpot valstij, bet ne personīgo ambīciju apmierināšanai. Te arī jāpaiet vairākiem gadiem, līdz mēs visi to sapratīsim.

    Protams, ar kaut ko jāsāk. Tevis pieminētais pirmais punkts ir labs sākums – valsts iepirkumu caurspīdība. Un te es piekrītu LTRK, kas aicina veikt reformas valsts pārvaldes publiskajos iepirkumos.

    “LTRK Publisko iepirkumu politikas pamatnostādnes”
    http://www.chamber.lv/public/uploads/editor/Daniels/politika/LTRK_Publisko_iepirkumu_politikas_pamatnostdnes_11_02.pdf

    Man zosāda uzmetas, kad dzirdu, ka valsts ir iztērējusi 300 (vai 400 (tam jau vairs nav nozīme)) miljonus euro ePakalpojumu izveidē. eSokla, eVeselība ir skaļākā daļa, bet vai Tu zini, ka ir tāds ePakalpojums, kurā Tu vari reģistrēt to, ka Tu savu kaķi uz laiku nodod kaimiņam? Gan pāris tūkstošus euro un kādu gadu šo izstrādāja. LOL.

    Bet ne viss ir tik slikti. Ir arī labie piemēri gan ierēdņu līmenī, gan risinājumu līmenī. Mums vienkārši nav tas “know-how”. Jā, varam skatīties gan uz USA, gan uz tuvāko kaimiņu piemēriem, lai gan arī tur ne viss tik spīdoši iet. Bet.. Mums nav arī tas “know-how” kā paņemt to labo praksi.

    Prasās kāds komentāra rezumē..
    Jāsāk no pamatiem, vēl pirms iepirkumu procedūrām, lai kāds valsts mērogā saprastu – vajag, vai nevajag tādu vai kādu citu “ePakalpojumu”. Varbūt ir kāda daļa, ko var nodot privātajiem ar atvērto datu palīdzību. Labs piemērs ir Rīga, slavenā Amerika dēla paspārnē uzturētais – http://opendata.riga.lv

    Privātie ir daudz elastīgāki un operatīvāki kā valsts pārvalde. Ja privātajam nesanāk ePakalpojums – noraksta investīcijās, sliktākā gadījumā bankrots. Ja valstij nesanāk kāds ePakalpojums – miljoni, korpucija, cietums utt. Kam tas ir izdevīgi?

    Prasās pēc kādas organizācijas, kas izstrādā kādus pamatvirzienus / politiku valsts digitālo produktu izstrādē un piedāvā to kā “pamatnostādnes”. Šeit šāda “Valsts digitālā aģentūra” noderētu, kura pie reizes dotu savu atzinumu par realizētajiem projektiem un pie kuras šīs valsts iestādes nāktu pēc padoma.

    Bet te jau atkal citas ķibele – esošā valsts politika. Vai kāds LTRK ieklausās? Vai kāds ieklausīsies VDK (Valsts Digitālā Kamera)? :)

    • Nu, ar kaut ko ir jāsāk. Domāju, ka viena struktūra, kurā ir pārējiem ierēdņiem pieejams digitālais know-how arī ir pirmais solis, jo vienlaicīgi visur celt iekšējās zināšanas būs grūti – mums to digitālo speciālistu nav nemaz tik daudz, lai pietiktu pat katrai ministrijai, nemaz nerunājot par citām iestādēm. :)

  • Citāts: “Pirmkārt, uzvar izpildītāji ar lētākajiem piedāvājumiem. Ja runājam par
    digitāliem produktiem, nav iespējams uztaisīt labi un lēti.”…. aplams apgalvojums, e-klases un sazin vēl kas tur, visi tie ir daudzmiljonu projekti. Visi gan uztaisīti vienlīdz slikti, bet lēti, noteikti nav bijis neviens, uz sitiena aizmirsu, bet laikam MK lapai (bet iespējams kļūdos), par soctīklu ikonu integrēšanu esošajā lapā kaut kādi 10k tika nolikti. Iepirkumu caurspīdība ir pirmais solis, kas būtu jādara. Bet ja raksts bija ar domu – “Ē, kāpēc mēs netiekam pie valsts pasūtijumiem”, tad tālāk varam pat nediskutēt.

    • Konkursos nepiedalamies, jo īsti neticu tam, ka ar labāko piedāvājumu var uzvarēt.
      Viedoklis radies redzot cenas un rezultātus.