Ir karantīna un es neesmu stulbs – bez iemesla pa vietām, kur ir cilvēki, nevazājos. Tā kā es dzīvoju viens, 13m2 dzīvoklī un man pieder tikai dators un ritenis, nav tā, ka man mājās ir pieejamas baigās atrakcijas. Paliek mūzika, filmas, iziet paskriet, parakstīt blogos un tas arī viss.
Es klausos mūziku un māku rakstīt – nezinu, kā es agrāk nebiju iedomājies, ka esmu tieši viena soļa attālumā no mūzikas influencera.
Šī ir mana debija mūzikas recenzijās. Es būtu sācis ar Rīgas modēm, jo, nu, pašsaprotami, bet tā kā es viņus pazīstu, visu viņu mūziku es varētu vienkārši raksturot ar “Anete palīdz puišiem tikt pie meitenēm”. Bučas, RM, es jūs mīlu. ;) #singleReinis
Tātad, Linda Leen – Digital Church. Man ir Lindas kasete (laukos stāv) un es nesen biju vienā ballītē, kurā viņa bija. Tagad es pelnu pluspunktus.
Beyond Velvet Skin – ļoti seksuāli. Albuma pirmā dziesma un velvets pasaka priekšā, ka būs par jūtām un ne tikai miesu, bet basi zem tā – nebūs čīkstēšanas. (paldies dievam)
Who Is In Charge – empowering. Dāmas sakārtos šo pasauli un šī būs viņu tituldziesma. Un es šito zinu. Lai man piedod čaļi (Juri, Arni, sorry), bet visnormālākie šefi man ir bijuši dāmas. Klausoties šo dziesmu pie sevis arī domāju, nu, kā var tā salocīt balsi. Ņipri.
Grey bišķīt no sākuma atgādināja saulrietu, bet tad aizved pa taciņu, kura ir par palikšanu savā vietā un neklausīšanu mammai. +1
Lover – dusmīgi/proaktīvi par vientulību. Interesanta perspektīva un atsvaidzinoša pieeja jautājumam. Patīk.
Megadose – being high on life requires something to be high on. Kādam par narkatu, kādam par mīlestību.
Pink Glasses ir tā dziesma, kur, tā pavisam skaļi uzgriežot, Linda Leen balss ir nenormāli hot. Bāc, izgāja cauri visam. Ļoti spēcīgi.
Slowly man ļoti patīk. Ar Velvet Skin šo es lieku starp albuma top3. Nav nekā tāda, kas duras acīs, bet nav arī tā, ka apniktu. Ģitāras ir foršas.
Fighting Gravity varētu saukties arī fuck the gravity away. Šķiet, ka viskoķetākā albuma dziesma – seksīgi, bet gribās arī smaidīt (ko es, protams, nedaru, jo es nesmaidu).
Evanescent Muse – par nevēlēšanos šķirties no sapņa. Man liek domāt par to momentu, kad kaut kāda doma vai sajūta sāk izbalēt un to negribās. Ļoti negribās.
Smile Again forša & liriska. Pat negribās un nevajag, lai būtu, kas dziļāks. Tāds feel-good.
Kilimanjaro ļoti labi salikti vārdi. Šo ir jāklausās no rīta, tāds labs spēriens pa pakaļu.
We All Need Love labs noslēgums, kurš atkal nolaiž lejā, lai ar Velvetu atkal celtos augšā.
Mans albuma dziesmu TOP3:
- Kilimanjaro
- Slowly
- Who is in charge
Savu TOP3 var ielikt komentāros, esmu gatavs izkasīties par gaumēm. :)
Viss albums kopumā – krāsaina buķete, kas, kā stipra kafija, pamodina, bet reizē arī nenogurdina. Nav garlaicīgi, neļauj atslābt, bet arī neuzbāžas. Pēc noklausīšanās gribās iet koļīt mazās. Nu, vai arī tas ir tas vīns.
