Close

Komunikācija

“Facebook” konkursi, kuros figurē vārdi “Share” un “Like”- vai tas ir slikti?

share_and_share_a_like_large

Šis raksts ir no arhīva – publicēts 2012. gada 28. jūnijā sabiedriskajām attiecībām un reklāmai veltītajā vortālā 7guru.lv. Reālā situācija Personīgi mani šie konkursi kaitina, bet profesionāli- izbrīna. Otrdien, paslidinoties uz leju savā “Facebook” jaunumu plūsmā, saskaitīju 6(!) šādas akcijas. Vienā “Positivus” biļetes, kādā citā “Summer Sound” biļetes, “Prāta Vētras” koncerti utt. Tas ir daudz, jo droši vien vēl čupiņa līdz manai “Facebook” jaunumu listei nemaz nenonāk. Skaidrs ir viens- šādi konkursi ir ierasta prakse gan no uzņēmumu puses, kuri savas “Facebook” lapas uztur paši, gan aģentūru puses, kuras uztur šīs lapas klientu vietā. Ja nenonākam pat līdz noteikumu un ētikas iztirzāšanai – vai tas kādam rada pozitīvu iespaidu par uzņēmumu? Vai tie “Like” un “Share” uzsaukumi par spīti tam, ka palielina sekotāju skaitu un rīču, neveicina negatīvu attieksmi pret uzņēmumu? Cik daudzi ir tādi, kas nenospiež neko, bet visu dienu, pateicoties draugu entuziasmam, skatās un tiem briesmīgā paskata plakātiem? Mani tas atgrūž. Mēdz teikt, ka ar varu mīļš nekļūsi. Bet es varētu būt arī tas 1%. Un par to būtu nopietni jāpadomā uzņēmumu komunikācijas speciālistiem. Vai viņi piedāvātu 20% atlaidi saviem pircējiem pret to, ka viņi ar reklāmas izkārtni kaklā apies apkārt kvartālam? Droši vien, ka nē, jo kāds varētu sajusties pazemots. Un ne viens vien. Priecīgu lasīšanu! FB noteikumi “Facebook” lapu noteikumu 3. nodaļas E daļa, kura ir atrodama ŠEIT, ir tā, kas tieši nosaka kādā veidā “Facebook” lapām ir atļauts rīkot konkursus jeb akcijas. Svarīgākie citāti. (Slīprakstā ir mans tulkojums, kurš nepretendē uz profesionāla tulkojuma statusu, bet pēc būtības ir precīzs. Pēc tulkojuma mani komentāri.): “Promotions on “Facebook” must be administered within Apps on “Facebook.com”, either on a Canvas Page or a Page App.” Akcijas “Facebook” ir jāadministrē ar “Facebook” aplikāciju starpniecību –vai nu aplikāciju sadaļā, vai “Facebook” lapas aplikācijā. – Ja gribam veidot konkursus, ir jālieto aplikācijas. Nav obligāti programmēt pašiem, var izmantot gatavus risinājumus, piemēram, “Wildfire”. You must not condition registration or entry upon the user taking any action using any  “Facebook” features or functionality other than liking a Page, checking in to a Place, or connecting to your app. For example, you must not condition registration or entry upon the user liking a Wall post, or commenting or uploading a photo on a Wall. Reģistrēšanās vai piedalīšanās prasībās nedrīkst būt nevienas citas “Facebook” funkcionalitātes izmantošana kā vien pievienošanās lapas faniem, atzīmēšanās kādā vietā* vai datu padošana aplikācijai (iepriekšējā citātā minētās metodes). Piemēram, piedalīšanās priekšnosacījums nedrīkst būt kāda ieraksta atzīmēšana ar “Like”, komentēšana vai foto ielāde pašā FB (ja foto ielāde notiek aplikācijā, tas nav pretrunā ar noteikumiem). – Lietotājam akcijas ietvaros var likt pievienoties lapas faniem, atzīmēties kādā vietā* vai/un padot datus aplikācijai. Visas citas FB iebūvētās funkcionalitātes ir ārpus limitiem- piemēram, ieraksta padošana draugiem (Share), “Like” atzīmēšana pie kāda ieraksta vai komentēšana. Tāpat arī sevis atzīmēšana kādā attēlā. You must not use “Facebook” features or functionality as a promotion’s registration or entry mechanism. For example, the act of liking a Page or checking in to a Place cannot automatically register or enter a promotion participant. “Facebook” funkcionalitātes nedrīkst […]

jūlijs 9, 2015

Kā izmantot Google sniegtās komunikāciju iespējas pilnvērtīgi un efektīvi

logo_420_color_2x

Ar šo rakstu es iesāku jau sen briedušu ideju par rakstu sēriju, kurā padalīšos ar pieredzi un zināšanām, kurās dalos arī ar klientiem konsultāciju laikā. Kaut kā jau ir jālabo tas mīts par to, ka digitālās aģentūras tikai raksta tvītus un taisa facebook konkursus. ;) Pirmais raksts ir par Google – kā jau nosaukums saka priekšā. It kā visiem ir zināms, ka Google ir tieši tas rīks, kurš vēsturiski ir bijis visnopietnākais spēlētājs digitālajā vidē, ja runājam par klientu nogādāšanu pie pārdevēja. Mazajā baltajā lodziņā var ierakstīt teju jebko un jau dažas sekundes vēlāk to “jebko” var apskatīt fotogrāfijās, noskaidrot tā cenu, iepazīties ar citu pircēju atsauksmēm un galu galā, arī uzreiz nopirkt (vai arī uzzināt, kur tikt pie kārotās preces/pakalpojuma). Realitātē tas ir stipri citādāk. Visbiežāk, pirmo reizi runājot ar jauniem klientiem, pirmie saņemtie jautājumi ir par Facebook, Twitter un draugiem.lv. Dažkārt, protams, īslaicīga Facebook reklāmas kampaņa ir tieši tas, kas vajadzīgs, bet biežāk tomēr sarunas notiek par ilgtermiņa komunikāciju, kas nozīmē, ka ir jāieliek stingri pamati. Viens no šiem pamatiem ir attiecību sakārtošana ar Google piedāvātajiem servisiem. Kad cilvēks vēlas nopirkt ledusskapi vai atrast tuvāko kafejnīcu, viņš nemeklē Facebook lapu vai twitterkontu, viņš uzreiz izmanto Google. Tāpēc arī vajadzētu parūpēties, lai, pirms mēs sākam sevi pārdot cilvēkiem, kas vēl nezin, kas ir mūsu produkts, mēs pie sevis atvestu visus tos, kuri mūs jau meklē un ir gatavi iemainīt savu naudu pret preci/pakalpojumu jau šobrīd. Kā izskatīties labi Google servisos? Mājaslapa Dažus gadus atpakaļ sākās nešpetna sērga – daži sociālo tīklu eksperti stingri sāka pastāvēt uz to, ka mājaslapa vairs nav vajadzīga, ka pietiek ar Facebook lapu un Twitter profilu. Būtu ļoti jauki, ja tā patiešām būtu. Tiesa, šai pieejai ir vairāki momentāli uzskaitāmi mīnusi: Sociālie tīkli netiek indeksēti vai tiek indeksēti nepilnīgi. Process, kura laikā jebkas tiek padarīts par atrodamu, tiek saukts par indeksēšanu indeksāciju. Google meklētājs darbojas uz principa, ka Google savos serveros glabā informāciju par citās lapās atrodamo saturu. Lielākā daļa mājaslapu tiek būvētas tā, lai Google būtu maksimāli viegli uzzināt par visu tajās atrodamo saturu – respektīvi, lai Google varētu uz lapu nogādāt maksimāli daudz lietotāju, kuri meklē tieši tajā atrodamo saturu. Sociālie tīkli pēc šāda principa nedarbojas (it īpaši, kad kļūst lieli) – starp kompānijām valda konkurence par lietotāju datiem un sniegto informāciju, tāpēc tā tiek sargāta [arī] no Google. Gan Facebook, gan Twitter, gan arī draugiem.lv ir tieši konkurenti reklāmas jomā – tie visi savā starpā sacenšas par reklāmdevēju līdzekļiem cenšoties piedāvāt arvien efektīvākus un precīzākus reklāmas rīkus. Un precīzus (efektīvus) reklāmas rīkus vislabāk var piedāvāt tieši tas, kuram ir vairāk un unikālāki dati par lietotājiem (un dažādām mērķauditorijām). Sociālie tīkli var mainīties, pazust vai kļūt nelietderīgi jebkurā brīdī. Profils sociālajā tīklā, atšķirībā no mājaslapas, nepieder uzņēmumam. Protams, pilnībā uzņēmuma ziņā ir publicētās informācijas saturs un kaut kādā mērā arī profila noformējums, bet visi zīmoli, kas komunicē, piemēram, Facebook, spēlē pēc sociālā tīkla noteikumiem. Nav iespējams, piemēram, mainīt Facebook lapas izkārtojumu – lai kā arī kādam to gribētos. Laba skola izmaiņu ziņā visiem ir […]

aprīlis 9, 2015

Top 5 mīti par komunikāciju sociālajās platformās

tumblr_n3vuzrEjDJ1sfie3io1_1280

Nekādu pārsteigumu nebūs. Vispārzināmās patiesības saliktas piecos punktos un papildinātas ar nelieliem paskaidrojumiem – ja nu kas. Rakstot domāju par facebook, bet šīs lietas lielākā un mazākā mērā attiecas arī uz twitter un draugiem.lv. Katram no šiem mītiem var atrast piemēru, kas parāda, ka tie var arī nebūt nepatiesi mīti, bet jebkuram likumam ir kaut kādi izņēmumi. Sekotāju skaits ir viens no svarīgākajiem rādītājiem Tam vairs nav pilnīgi nekāda sakara ar to, cik lietotājus izdosies sasniegt. Vienīgā no trim platformām, kurā tam ir vispār jebkāds svars, ir twitter. Zīmola ziņas redzēs tik cilvēku, par cik samaksās reklāmai. Ja sekotāju skaitam tiek ierādīta goda vieta, 99% gadījumu komunikācijas resursi tiek kaisīti vējā un reāli rezultāti netiek fiksēti. Lietotāju iesaiste – tas ir labi Nē. Vai varam iedomāties, ka uzņēmums priecātos par to, ka zvanu centrā sāk pienākt vairāk zvanu un jāpieņem darbā papildus operatori? Nu, nē. Labi ir tad, ja cilvēki padod informāciju tālāk, bet neuzdod jautājumus, uz kuriem ir jāatbild. Sociālie tīkli ir bezmaksas Bez maksas mūsdienās sociālajās platformās var sarunāties ar sevi. Ja saturs netiek atbalstīts ar reklāmas budžetu, to vienkārši neviens neredz. Kaut kas ir jāpublicē vismaz reizi dienā Varbūt Amerikā, kur katru zīmola ziņu ierauga miljoni. Ņemties katru dienu un gatavot ziņu publicēšanai pie mūsu mērogiem ir vienkārši absurds. Labāk sagatavot vienu ziņu nedēļā un reklamēt, lai tā viena rādītos visiem un nedēļu. Tad to vismaz kāds redzēs. Ziņas ir jāpublicē ievērojot regularitāti un stingri noteiktā laikā Tā kā jebkura ziņa ir jāreklamē un tā rādīsies jaunumu plūsmās vairākas dienas, ir pilnīgi vienalga, kad tā tiek publicēta – lietotājs to redzēs tad, kad būs ienācis sociālajā tīklā.

februāris 2, 2015

Komunikācija sociālajos medijos – kad (ne)izvēlēties aģentūras pakalpojumus

Startup Stock Photos

Divus bloga ierakstus vēlāk, kuros bija pastāstīts par izmaksu struktūru digitālajā komunikācijā un to, kā šīs izmaksas optimizēt, radot labu saturu un parādot to pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, visvairāk šķēpu tika lauzts par to, vai tas ir to vērts. Šai diskusijai eļļu klāt vairs neliešu – katram ir tiesības uz savu viedokli. Mans viedoklis ir tāds, ka labu komunikāciju var veikt gan aģentūra, gan klients. Aģentūras priekšrocība ir pieredzē un zināšanās, klienta – produkta pārzināšanā. Protams, vienmēr ir izņēmumi, bet reti kurš klienta puses digitālās komunikācijas speciālists būs tik pat spēcīgs kā aģentūras digitālais cilvēks. Viens iemesls ir tas, ka aģentūras cilvēks ikdienā strādā ar dažādiem klientiem un viņam visu laiku ir jābūt “asam” ļoti dažādās digitālajās disciplīnās, otrs – aģentūra nav viens cilvēks, bet gan kolektīva zināšanu un pieredzes “banka”. Pirms komunikācijas uzsākšanas – aģentūras konsultācijas Lai vispār kaut kas nestu rezultātus un netiktu šauts ar tukšām patronām, ir jāieliek stingri pamati. Lai lieki netērētu savu vai savu padoto laiku, aģentūras cilvēki spēs iedziļināties klienta vajadzībās, nospraust mērķus un ieteikt dažādas taktikas, lai šos mērķus sasniegtu pēc iespējas vienkāršāk, ātrāk un lētāk. No pieredzes varu teikt, ka ļoti daudziem, kas pie aģentūras ir aizgājuši vēlāk, būtu izdevies ietaupīt gan laiku, gan naudu, ja viņi dažas lietas būtu dzirdējuši no sākuma. Dažu stundu saruna tomēr nemaksā tik daudz, bet ilgtermiņā ļauj ietaupīt simtus un tūkstošus. Ar lekcijām, semināriem un konferencēm nepietiek. Tajās parasti skaistas lietas, bet reālu ikdienas problēmu risināšanā ar to nepietiek. Nezinot, kas “tur ārā” ir pieejams, ir ļoti grūti saprast, kas tad īsti ir vajadzīgs. Tādos apstākļos arī parasti rodas ne visai saprātīga komunikācija sociālajos tīklos, kura tiek veikta, lai būtu ievilkts ķeksis sarakstā pie “Lietas, kas ir visiem – tāpēc vajag arī mums”. Ļoti bieži šādās konsultācijās tiek nonākts pie secinājuma, ka sociālie tīkli galīgi nav prioritāte un labāk ir ieguldīt līdzekļus un laiku mājaslapas sakopšanā, Google Adwordos vai vēl kādā citā kanālā. Problēma ar to, ka iesāk lietas darīt nepareizi un nostāda greizus mērķus ir tāda, ka pēc tam ir ļoti grūti no tā izkāpt – tas prasa vismaz viena cilvēka nonākšanu pie atklāsmes un saņemšanos atzīt, ka, nu, esam izsaimniekojuši līdzekļus, jo gribējām darīt kā likās pareizi, bet izrādījās, ka tik daudz par internetu nemaz nezinājām. Šī ir problēma ne tikai MVU sektorā, bet arī lielos uzņēmumos – bieži saņemot brīfus uz lieliem pičiem (klienta konkurss aģentūrām), ir uzreiz skaidri redzams, ka uzņēmuma mērķi nav sasaistāmi ar tiem, kas tiek uzstādīti kā KPI topošajam sadarbības partnerim – aģentūrai. Un tas ir noticis tāpēc, ka kāds ir iesācis nepareizi vai nav pamanījis, ka lietas ir mainījušās un nezin vai negrib zināt, ka var darīt labāk, bet tad kaut kas no vecā būs jāgriež nost. Tāpēc ir ļoti svarīga savstarpēja uzticēšanās. Aģentūra nekad nevarēs sevi pierādīt, ja tai visu laiku būs jātaisnojas par katru soli. Tā nav vide, kurā dzimst labi risinājumi un inovācijas. Bieži vien neuzticēšanās gaisotne ir tas iemesls, kāpēc šķiras aģentūru un klientu ceļi – tādā gaisotnē ir grūti pastrādāt un cieš darba […]

janvāris 29, 2015

Pt. 2 – optimizējam sociālo mediju izmaksas

life-of-pix-free-stock-photos-Beach-Blackandwhite-road-road-sign-1440×960

Man milzīgs prieks, ka visiem patika iepriekšējais ieraksts (populārākais, kāds šajā blogā bijis). Tajā es pastāstīju to, kā veidojas izmaksas strādājot ar sociālajiem tīkliem no aģentūras puses. Iesaku izlasīt pirms šī, jo tie ir saistīti un lai sanāk secīgi. Stundas likmi var nomainīt ar jebkuru citu stundas likmi un pārrēķināt citādāk. Katrā aģentūrā dažādās pozīcijās ir pilnīgi dažādas stundu likmes. Piemērā minētie 45€ ir tāds ļoti vidējais cipars gan dažādām pozīcijām, gan dažādām aģentūrām. Tas, ko es nebiju pielicis šajā aprēķinā (jo tie nav aģentūras resursi), bija mediju izmaksas – t.i., lai sasniegtu lielākas auditorijas, bez reklāmas budžeta sociālajos tīklos iztikt nekādi. Piemēram, ja klients mēnesī tērē mediju budžetā (tikai FB) 300€, tad konkrētajā piemērā tāme mainītos šādi. Tas tiek darīts tāpēc, lai lapas ziņas un saturs (kurš dažuprāt ir nenormāli dārgs – to apskatīsim citā ierakstā) sasniegtu kaut kādu auditoriju un “nepazustu”.   Kāpēc tas tiek darīts? – EdgeRank EdgeRank ir algoritms (Wikipedia par Edgerank), kurš nosaka, ko lietotājs redz savā jaunumu plūsmā. Mārketologiem saprotamākā valodā – saukt Facebook lapas fanus par sekotājiem nav īsti korekti, jo daudzi no viņiem lapai neseko – EdgeRank “nodrošina” to, ka katru ierakstu, kuru lapa publicē, savās jaunumu plūsmās, redz tikai neliela daļa lietotāju. Mūsu klientu gadījumā vidējais cipars ir starp 20-30%. Ir klienti, kuriem klājas labāk, ir klienti, kuriem klājas sliktāk. Econsultancy rakstā (2. punkts) ir, manuprāt, diezgan labi aprakstīta šī tendence – par brīvu facebook lapā komunicēt kļūst vienkārši neprātīgi. Zudusī lapas fana vērtība Facebook zīmola lapas sekotājs (domāju, ka šim virzienam ar laiku pievienosies arī draugiem.lv un twitter) ir zaudējis vērtību kā bezmaksas kontakts (patērētājs, ar kuru varam kontaktēties tieši, nepastarpināti un tehniski bez maksas). T.i. Vākt Facebook lapas sekotājus, lai vēlāk ar viņiem komunicētu bez maksas, ir dārgi un bezjēdzīgi. Zīmoli, kas ar to nodarbojas, lielākajā daļā gadījumu šobrīd met naudu tukšā akā. Kas ir visdārgākais? Kā jau augstākminētājā tabulā ir redzams, visdārgākais ir saturs – ierakstu un to pavadošo attēlu radīšana ir 630€, tam vēl ir piesaistītas projekta vadības izmakas (20%), kas uz satura radīšanas rēķina ir 126€. Kopā no 1080€ tāmes uz satura radīšanu tiek patērēts 756€, kas ir 70%. Piefiksējiet šos ciparus (aptuveni) – es uz tiem vēl atsaukšos turpmākajā izklāstā. Optimizācija Tas, ko šajā bloga ierakstā līdz šai rindai esmu mēģinājis pateikt – tiek radīts dārgs saturs, kuru redz tikai maza daļa lapas sekotāju. Turpināšu ar izdomātu piemēru. Piemērs Iedomāsimies lapu, kurai ir 1000 “fani” un tā izmanto komplektu, kurš ir minēts augstākminētajā (kura arī ir izdomāts, bet iespējams piemērs) tabulā. Sanāk, ka no kopējā cipara uz vienu lietotāju teorētiski mēnesī tiek tērēts ~1€. Tā kā katru ziņu redz ~200-300 sekotāji un viena ziņa vidēji izmaksā (760€/21) ~36€, tie 36€, kas tiek iztērēti vienas ziņas radīšanai, tiek iztērēti uz 200-300 lietotāju auditoriju. Kā tērēt mazāk un sasniegt vairāk Katru dienu publicēt ziņas nav diži lielas jēgas, ja tās ziņas vienā brīdī neviens vairs neredz. Mūsu gadījumā cenšamies lietot modeli – radam pēc iespējas mazāk satura, daram to kvalitatīvāk (kvalitāte > kvantitāte), un tos līdzekļus, kurus klienta budžeti […]

novembris 25, 2014

Kā veidojas cena par komunikāciju sociālo mediju profilos

soctiklu_cena.001

Pirms dažām dienām kāds, kurš bija dzirdējis par cipariem mēnešu griezumā, kurus aģentūras piestāda klientiem (uzņēmumiem) par darbu ar sociālo mediju profiliem, man pajautāja, kā tas ir iespējams. Kā par dažu ziņu uzrakstīšanu un publicēšanu var sanākt maksāt vairāk par tūkstoti eiro. Šajā bloga ierakstā mēģināšu izskaidrot, kā veidojas cena par komunikāciju. Zemāk ir arī pilnā aprēķina tabula šim salīdzinoši vienkāršajam projektam, kurā viss ir sadalīts pa stundām, skaitļiem un izmaksām. Aprēķinos piemērotā stundas likme ir 45€/h. Tā ir normāla likme. par stundas darbu aģentūras speciālistam, kurš sēž siltā birojā, strādā ar sakarīgu tehniku, izmanto legālu programmatūru un visu laiku mācās (arī par maksu, apmeklējot dažādus kursus un konferences). Konkrētajā piemērā izdomāts klients grib, lai katru darba dienu tiktu publicēta viena ziņa, dažas ziņas prasa bilžu sagatavošanu (teksta uzlikšana, produkta attēlojums, citi darbiņi). Izmaksu sadalījums Te pa zemāk redzamajā tabulā minētajām pozīcijām. Darba nosaukums, veids un tas, ko tas ietver. Viens ieraksts katru darba dienu Vienkārši – reizi dienā ir jāpublicē ziņa trīs lielākajos sociālajos tīklos – Facebook, Draugiem un Twitter portālos. Šajās 30min, kas ir paredzētas vienai ziņai ietilps ziņu sagatavošana saskaņā ar iepriekš izveidotu stratēģiju kādam laikam uz priekšu, ziņu labošana, ja klients visu neapstiprina un arī pati publicēšana. Ziņas parasti tiek gatavotas uzreiz vairākas, piemēram, divām nedēļām uz priekšu. Monitorings Pēc ziņas publicēšanas ir jāuzmet acs, vai nav parādījušies kādi komentāri, kas jādzēš, jāatbild uz jautājumiem un jāseko līdzi tam, kas vispār notiek ar profiliem, lai nepalaistu garām kādu svarīgu ziņu vai no kādas mazas problēmas neizaugtu PR krīze. Protams, ka visu laiku kāds nesēž ar acīm ekrānā un stresaini nespiež F5 (refresh). Pateicoties dažādiem servisiem un aplikācijām par svarīgākajām lietām (jauns komentārs, piemēram) nāk notifikācijas, kas ļauj sekot līdzi aktivitātei visu nomoda laiku. Šī pozīcija ir domāta tam, lai visi būtu lietas kursā par to, ka kāds seko līdzi tam, kas notiek ar zīmola klātbūtni internetā. Vizualizāciju sagatavošana Konkrētajā piemērā ir paredzēts, ka nedēļā 2-3 ziņas ir ar bildi, kurā tiek ievietota informācija, produkta attēli vai ir kādi citi tehniskie darbi, kurus veic dizaineris. Šiem darbiem vienmēr ir ļoti grūti pateikt, cik laika aiziet katras bildes sagatavošanai un tas arī ļoti atšķiras no klienta uz klientu. Konkrētais 15min (vienai bildei) laiks ir tikai kā atskaites punkts. Ikmēneša atskaite Viens no svarīgākajiem un obligātākajiem darbiem. Bez atskaitēm un rezultātu mērīšanas darboties sociālajos tīklos ir kā mest naudu tukšā akā. Parasti atskaite aizņem 2h – bet sarežģītākiem klientiem (sociālie tīkli + blogs + mājaslapa + konversiju mērīšana) šāda atskaite var aizņemt arī 4 vai vairāk stundas. Piemēram, ja tiek publicētas dažādas ziņas, kurām katrai ir jāmēra klikšķu un pirkumu skaits. Projekta vadība Projekta vadītājs ir tas cilvēks, kurš komunicē ar klientu un vada darbu aģentūras iekšienē. Viņš sazinās ar klientu, saskaņo ierakstus un to publicēšanas plānus, atbild uz visiem jautājumiem un meklē atbildes, kad uzreiz nevar atbildēt. Šo sadaļa var rēķināt arī stundās tāpat kā visu pārējo, bet pēc mūsu pieredzes, šim darbam ir tieša korelācija ar visa projekta apjomu un mūsu gadījumā mēs parasti šo pozīcija aprēķinam […]

novembris 19, 2014

Austrumu Slimnīca pārkāpj pacientu privātumu

Screen Shot 2014-11-03 at 18.35.56

Šodien internetā nosacītu rezonansi ir izraisījis šis tvīts: Gadās visiem, bet šoreiz pārsteidza tas, ka arī Veselības ministrijas oficiālais viedoklis ir, ka “viss taču ok” un tā pat ir “atbildīga rīcība: Šī ir konfidenciāla informācija Nonākot slimnīcā, pēdējais, ko es sagaidu, ir manas personīgās informācijas publicēšana slīmnīcas twitterī. Es pat neaizplūdīšu argumentos par to, kāpēc tas ir slikti, tam būtu jābūt pašsaprotami. Nonākot slimnīcā, es paļaujos uz to, ka tas, ko izpaužu ārstiem vai personālam tur arī paliek. Šajā gadījumā to droši vien zin visa slimnīca, ja jau tas ir nonācis līdz PR speciālistam, kurš brīvdienās atpūtās – tas liecina par spēcīgu klaču kultūru personāla vidū. Kā tas veicina uzticēšanos slimnīcām, ārstiem u.c.? Konkrētajā gadījumā slimnīca ir nolaidusies līdz dzeltenās preses līmenim. Ja ir vēlme tā turpināt, piedāvāju vēl dažas idejas tvītiem: Slavens dziedātājs noķēris STS (sabiedrībā pazīstamu personu var izvēlēties pēc vajadzības un iespējām) Politiķis aizmirsa mājās maku un lūdza sievu viņam atvest naudu (vēlams politiķis, kurš nesimpatizē slimnīcas PR speciālistam) Jānis Z. no Saulkrastiem pālī paslīdējis un sagriezis ausi Sabiedrībā pazīstams advokāts atbrauc ar nemazgātu auto Šī informācija nesniedz nekādu pievienoto vērtību Protams, slimnīcas mēdz ziņot dažādu informāciju par pacientiem, bet parasti tā ir informatīva un vērsta uz to, lai palīdzētu sabiedrībai izvairīties no neplānotas nonākšanas slimnīcā. Piemēram, gripas perioda sākums, ūdenī traumu guvušo skaits vai arī teorētiski svarīga būtu informācija, ja Latvijā būtu pirmais ar ebolu saslimušais gadījums. Minētajos piemēros tiktu sniegta sabiedrībai svarīga informācija, kas tai ļauj spert piesardzības soļus, lai arī nenonāktu slimnīcā. Šoreiz sabiedrība tikai tiek pie iespējas patenkot par to, cik katram ir naudas. Ja Veselības ministrija uzskata, ka tas ir interesants arguments, lai runātu par ārstu algām, tad nav brīnums, ka nav panākta viņu algu pacelšana. Šī informācija apdraud indivīdu drošību Es ļoti ceru, ka šī informācija nepamudinās nevienu alkoholiķi nebaltā dienā izrēķināties ar kādu, kuru dzīve ir piespiedusi ubagot uz ielas. Ja nekas cits, tad šim argumentam jau nu vajadzēja būt tam, lai šo informāciju nepublicētu. Pat vienkāršāk – gan jau tie, kas nodarbojas ar zādzībām (un vēl nezin ko) stacijas rajonā, “savējos” (arī šo tantiņu) vismaz sejā droši vien zin. Tagad viņi būs informēti par to, kur diezgan vieglā veidā tikt pie trekna bonusa. Cerams, ka tā nenotiks, bet, ja tā notiks, atbildība par to gulsies uz dažu PRščiku sirdsapziņām. #vissslikti Sen nebiju rakstījis par sliktām lietām komunikācijā, lai gan bija iespējas. Šoreiz gan kāds ir pārkāpis noteiktas līnijas, gan atsakās atzīt, ka ir kļūdījies. Rezultātā cieš jau tā zemā ārstniecības iestāžu reputācija. Un izskatās, ka šoreiz pie tā ir vainīgi nevis ārsti, bet gan parastais slimnīcas personāls – jo droši vien ne jau ķirurgs šoreiz bija tas, kurš pieņēma lietas glabāšanai seifā un steidza par to izstāstīt visiem kolēģiem. Acu priekšā uzaust tāds pavecākas garderobistes tēls. Lieliska iespēja parunāt par to, kas ir minēts darba līgumos attiecībā uz pacientu privātumu. Kāds tīnis šo visu izlasīs un pēc tam aiz bailēm par to, ka viņa klasesbiedri par viņu lasīs twitterī, atteiksies iet pie ārsta. Tad gan būs “interesants gadījums” un […]

novembris 3, 2014

Ice Bucket Challenge – kas tas ir un kāpēc?

36143a4

Pēdējās dienās daudzi (it īpaši tie, kuri vairāk dzīvo pa ārzemju interneta resursiem) noteikti ir pamanījuši jauno trendu – uzgāzt sev virsū spaini ar ledusaukstu ūdeni, nofilmēt to un publicēt video internetā, paralēli uz šādu aktivitāti izaicinot draugus, paziņas un personības. Te ir piemērs: Bils ļoti pacentās, viņš ir vienīgais, kurš ir speciāli izveidojis šādu uzparikti, lai to izdarītu. Marks, piemēram, tāpat kā lielākā daļa citu šīs aktivitātes veicēju, vienkārši uzlēja sev to ūdeni uz galvas pats.* Mērķis Šīs akcijas mērķis ir savākt līdzekļus (ziedojumus) ALS asociācijai, kas apmaksā slimības pētīšanu un zāļu meklējumus. Sekundārais mērķis ir uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju. Noteikumi Princips ir pavisam vienkāršs. Nesen pa Latvijas Facebook ārēm klejoja alus izaicinājumi – Tev ir 24 stundu laikā jāizdzer kauss alus vai jāpērk kaste alus izaicinātājam. Ar ledus spaini ir līdzīgi – 24h stundu laikā ir jāuzgāž sev virsū spainis ar ledusaukstu ūdeni, vai jāziedo (100$) ALS fondam. Tiesa, noteikumi nekur oficiāli publicēti nav (ALS asociācijas mājaslapā tādus neatradu) un wikipēdija arī saka, ka šī izaicinājuma izcelsme nav nosakāma. Kā jau šādās masu akcijās notiek, ja nav stingras vadlīnijas, izveidojas vairāki noteikumu (izaicinājuma izpildes) varianti. Ar ledus spaiņa izaicinājumu ir aptuveni šādi: Visatzītākais ceļš (cik esmu lasījis, šis ir tas kā tas no sākuma ir bijis domāts) ir vai nu ziedot, vai aplieties ar ūdeni; Bagātie un slavenie saka, ka dara abus (Tims Kuks, piemēram); Citi vispār droši vien nezin, ka ūdens spaiņu video ir jebkāds sakars ar labdarību. Kāpēc ir jātaisa bezjēdzīgi video, ja var vienkārši ņemt un noziedot Šis ir spēcīgs un saprotams arguments. Latviešu tikums ir darīt labu un ar to neplātīties. Atļaušos nepiekrist un teikt, ka spēks ir daudzos, nevis vienā. Lielākajai daļai labdarības organizāciju ir ziedotāji, kas cauru gadu tās atbalsta. Tiesa, vienmēr var labāk un vairāk naudas šādās organizācijās nozīmē vairāk izdarītu labu darbu. Konkrētā kampaņa ALS fondam nemaksā vairs neko, bet atnes tādu atpazīstamību, kādu nevar nopirkt par naudu. Protams, var nopirkt reklāmu televīzijā, radio un presē un, iespējams, var sasniegt tieši tikpat cilvēku. Tas, ko nevar, ir pierunāt slavenības un parastos pilsoņus tik pašaizliedzīgi un tādā apjomā aiz laba prāta kaut ko reklamēt – un šādā veidā pasniegts mesidžs “hej, ziedo mums naudu” strādā daudz labāk, nekā 30 sekunžu “spots” reklāmas pauzē. Šī pilnīgi noteikti ierindosies starp visu laiku veiksmīgākajām ziedojumu vākšanas kampaņām. Protams, daži grib rādīt ar pirkstu uz to, ka pusē publicēto video nav nekādas atsauces uz šo kampaņu, bet tas, ko vajadzētu mērīt, ir sasniegtais cilvēku skaits, savāktie līdzekļi un pašas slimības** atpazīstamības celšana, kas noteikti palīdzēs piesaistīt līdzekļus nākotnē. Rezultāti Iespējams, ka labāks šo video jēgas skaidrojums ir redzams ciparos. 18. augustā ALS asociācija savā mājaslapā ir publicējuši ziņu, ka no 29. jūlija līdz 18. augustam viņi ziedojumos ir savākuši 15.6 miljonus dolāru, kas ir gandrīz deviņas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pērn (1.8 miljoni $). Turklāt, šo summu ir ziedojuši gan jau esošie, gan307,598 jauni donori. Trīs dienas vēlāk (21. augustā tajā pašā lapā ir cita ziņa – kopš 29. jūlija ziedotā summa sasniedz jau 41.8 miljonus dolāru […]

augusts 26, 2014

Facebook aizliedz “Like–Gating” – tas (gandrīz) neko nemaina

public-domain-images-free-high-resolution-quality-photos-unsplash-02341

Facebook pēdējo gadu laikā ir ļoti mainījies – ik pa laikam lielākajos tehnoloģiju ziņu portālos ir raksti par to, kā mainās dizains un cik ļoti lietotājus tas apmierina/neapmierina. Visbiežāk kādu brīdi turpinās kurnēšana un pēc kāda laika visi nomierinās. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk, tā teikt. Retāk un mazāk skaļi tiek runāts par izmaiņām Facebook API (API – application programming interface*). Tas ir loģiski, jo, ja FB dizaina izmaiņas skar visus FB lietotājus (miljardam pāri šobrīd laikam), tad API izmaiņas skar daudz reižu mazāk cilvēku – tos, kuri pasūta sev aplikācijas un tos, kuri tās rada. Pēdējā šāda izmaiņa, kas likvidē gadu gadiem koptu praksi, ir noteikums, ka aplikācijas vairs nedrīkst nekādā veidā likt lietotājam piespiest Like lapai, lai lietotājs varētu turpināt lietot lapā ievietoto aplikāciju. Sekotāju (fanu) skaita palielināšana līdz šim Facebook platformā bija salīdzinoši vienkārša – mēs izveidojam aplikāciju, piedāvājam lietotājam veikt kādu aktivitāti un kaut ko laimēt, bet, lai lietotājs varētu piedalīties, viņam no sākuma lika piespiest Like attiecīgajai lapai, kurā atrodas aplikācija. Šāds mehānisms tandēmā ar FB reklāmām, kas reklamēja konkrēto aplikāciju, nesa praktiski garantētu lapas sekotāju pieaugumu. Lapas sekotāji/fani nav nopelnītā auditorija Reklāmā mediju kanālus dala 3 grupas: Owned – reklāmdevējam piederošs medijs; Earned – reklāmdevējam nepiederošs medijs, kurā tas ir ar sapulcinājis (maksas un/vai bezmaksas ceļā) auditoriju, kuru var regulāri un bez maksas sasniegt; Paid – maksas mediji, kuros par auditorijas sasniegšanu ir jāmaksā. Sociālajos tīklos esošie profili vēsturiski ir tikuši uzskatīti par “earned” jeb “nopelnītajiem” mediju kanāliem, jo sistēma vienkārša – mēs ātri savācam auditoriju (konkursiņi, reklāmas un citi mehānismi šo procesu ļoti atvieglo) un turpmāk barojam viņiem reklāmu par brīvu. Šoreiz neiedziļināšos šajā paviršajā pieejā, bet vairāk pievērsīšos tam, ka, vismaz runājot par Facebook, šāds uzskats un pieeja neatbilst realitātei jau kādu laiku. Ja salīdzina ar twitter, tad Facebook atbilst nopelnītā medija statusam par ~ 20% – jo lapas publicētās ziņas (atšķirībā no twitter, kur tvīti sasniedz visus sekotājus) sasniedz tikai mazu daļu no lapas sekotājiem. Ja salīdzina ar draugiem.lv, tad iespējams**, ka pozīcijas ir līdzīgas, jo to, ko Facebook’ā izdara Edgerank, to draugiem.lv izdara “runā” novietojums un loma. Turklāt, Facebook platformā šis procents (lapas sasniegtie sekotāji) visu laiku krīt uz leju un arī FB nekautrējas norādīt, ka labāku rezultātu sasniegšanai ir jāizmanto maksas risinājumi. Ko tagad darīt? Jau kādu laiku runājam ar klientiem, ka nav vērts ieguldīt sekotāju skaitā, ja tam nav skaidra pamatojuma. Attiecībā uz Facebook ir skaidrs, kāpēc – lapas fans vairs nav auditorija. Kā es redzu fanu skaitu FB platformā šobrīd – tas kalpo tikai kā social proof. Liels fanu skaits rada uzticamību topošā klienta acīs. Bet nu šo skatieties pēc situācijas, vai tas ir to vērts. Laba atsauksme no esoša klienta var būt arī vērtīgāka par 1000 faniem. Iespējams gan, ka esam iebraukuši vēl vienā grāvī – lietotāja Like tik bieži ir nopelnīti nevis normālā ceļā (“o, šitais ir foršs veikals, pasekošu viņu jaunumiem Facebook”), bet gan sarīkojot konkursu ar 20€ vērtu burkānu, ka visiem lēnām kļūst skaidrs, ka tas drauga “Like” pie zīmola lapas visdrīzāk ir tāds […]

augusts 21, 2014

Nelieciet ciparus epastu adresēs

tumblr_inline_n0hcr6ppU21qc5jid

  Šodien radio pieci dzirdēju uzskaukumu pieteikties par DJ viņu radio. Viss jau forši, bet kaut kā aizdomājos par epasta adresi, uz kuru jāsūta pieteikumi – piecidj@pieci.lv. Atgādinu, ka to dzirdēju radio. Nelieciet ciparus savās web adresēs un epastos, jo konkrētajā gadījumā cilvēkam no malas drošības pēc jānosūta pieteikums uz četrām adresēm: piecidj@pieci.lv, 5dj@5.lv, piecidj@5.lv un 5dj@pieci.lv Ok, domēnos laikam tikai cipari būt nevar (lai gan uzlecošā radio zvaigzne to varētu arī nezināt), bet tas vēl joprojām atstāj divas iespējas: piecidj@pieci.lv un 5dj@pieci.lv. Tas nav lietotājam draudzīgi. Domēns var var sastāvēt arī tikai no cipariem. Labi, nav jau arī tik traki, ja adrese ir janis1988@gmail.com. Jābūt ļoti apdāvinātam, lai mēģinātu šo epastu pierakstīt kā janistukstotsdevinisimtiastondesmitastoni@gmail.com. Bet domu sapratāt. Ir vērts piedomāt un sātans ir detaļās.

februāris 4, 2014