Close

Komunikācija

15 soļi līdz pārpratumam

tumblr_inline_ms1jkrg1Ok1qz4rgp

  Jau kādu laiku, vērojot mobilo sakaru cenu kritumu, gaidīju, kad tas beigsies. Šķiet, ka izmanīgākie lietotāji, kuri laicīgi izpēta visus piedāvājumus un nav piesaistīti kādam konkrētam operatoram (lasi – nav ņēmuši ierīces uz saviem pieslēgumiem), par mobiljaiem sakarā maksā sviestmaizes cenu. Tā mūžīgi turpināties vienkārši nevarēja. Šonedēļ salūza LMT, kuri izmainīja savus mobilā interneta tarifus – tā izpelnoties plašu uzmanību sociālajos tīklos un dažādos tautā populāros blogos, kurus veido autori, kuru viedoklī tiešām ieklausās.  Pēc būtības man ar šo LMT soli nekādu problēmu nav. Jau ļoti sen esmu LMT klients un esmu ļoti apmierināts. Neesmu iedziļinājies visos cenu piedāvājumos, bet nojaušu, ka maksāju vairāk, nekā to darītu pie citiem operatoriem. Tiesa, mani ļoti apmierina pakalpojumu kvalitāte un serviss, tāpēc operatoru pagaidām mainīt neplānoju. Tas, kas mani satrauc, ir pati LMT komunikācija šajā sakarā. Kaut kā šķiet, ka sen jau garām ir tie laiki, kad bietes varēja uzdot par kartupeļiem un ar to arī viss beidzās. Man negaršo bietes, ja kas. Tātad, šajā visā diskusijā LMT ne par ko nevēlējās atzīt, ka ir pacēluši cenas mobilajam internetam. Par spīti tam, ka viss internets jau ir izsecinājis pretējo. Pārsteidzošākais, ka LMT pat nemēģināja mainīt komunikācijas taktiku, nākt klajā ar jauniem argumentiem vai pateikt, ka pēc iepazīšanās ar lietotāju argumentiem meklēs zelta vidusceļu, lai visi būtu apmierināti. Neizskatījās pēc divvirzienu komunikācijas. Man ļoti patīk jaunais LMT tēls, visa tā “domā-dari” lieta un tā. Nopietni. Gaiši, skaisti un iedvesmojoši. Tāpēc arī šī komunikācija tik ļoti iedūrās acī. Sociālo mediju laikmetā atklātība atmaksājas. Ja cenas ir jāpaceļ, tad tā arī ir jāsaka. Un cilvēki nav nekādas klintis, viņi sapratīs. Piemēram – “Mēs ieviešam jaunu formātu interneta tarifiem, lai katra lietotāja izmaksas būtu atbilstošākas reālajam interneta patēriņam, jo katrs datu pieslēgums noslogo bāzes stacijas – tādā veidā mēs varēsim turpināt nodrošināt augstāko pakalpojumu kvalitāti ikvienam mūsu klientam.” Droši vien, ka realitātē tas kaut kas tāds arī ir, tikai nejauši pazudis komunikācijā. Ja LMT man atklāti pasaka, man nav problēmu. Ja uzņēmums ar mani runā puspatiesībās, es to jūtu un tas nekur nepazūd. Stāsts ir par to, ka dzīvojam laikā, kad ir ļoti jādomā par auditorijas reakciju un to, kā pasniegsim ziņas. Viena kļūda vai neprecizitāte un to jau dažas minūtes pēc publicēšanas var uzzināt viss internets. It īpaši, ja auditorijai ir jānodod ziņa, kas tai nav izdevīga. Racionāli cenu pacelšanu padarīt par pozitīvu ziņu ir sarežģīti (nedodot uzreiz pretī izmērāmu labumu), bet cilvēki ir arī emocionāli un pavelkas arī uz fiziski ne-tik-izmērāmām vērtībām. Ar LMT viss būs ok. Esošajiem klientiem, kuri neko nevēlas mainīt, paliek iepriekšējie tarifi. Citiem uzņēmumiem no šī ir jāpaņem mācība un tas arī viss. Bet varbūt, ka es no tā visa vienkārši neko nesaprotu.

augusts 24, 2013

Kāpēc es vēl joprojām uzskatu, ka zīmolu topā ir rupjas kļūdas?

zimolutops-lv

Šīs ir īsas atbildes uz Zīmolu Topa veidotāju, manuprāt, ne visai pārliecinošajiem argumentiem šeit: http://www.ddb.lv/lv/ddblogs/zimoli_un_marketinga_komunikacijas/ka-merit-zimolu-aktivitates-socialajos-tiklos/ I. Glorificētais sekotājs Ne nu glorificēts, ne nu kā. Sekotājs ir auditorija. Jo lielāka auditorija, jo labāk. Paklau, kā Jūs pērkat medijus? Pēc tā, kā cik netālajā frizētavā ir nospeķots katra žurnāla vāks? II. Mērīšana vs. minēšana Jau izskaidroju, ka “glorificētā” iesaiste ir vieglāk manipulējams rādītājs, nekā auditorijas lielums. Turklāt, vēl joprojām neesat sapratuši, ka “iesaistes” ir dažādas (tas nozīmē, ka vienā vai otrā vietā tas, ko Jūs saucat par “iesaisti” ĻOTI ATŠĶIRAS). III. Iesaistes rādītājs ietver auditoriju Labrīt. Auditorijas pieaugums arī ir iesaiste – to Jūs jau minējāt savā preses relīzē, ka lietotāja uzsākšanu sekot zīmolam ir iesaiste. Vispār jau ir loģiski, ka, ja es runāju ar 5 makšķerniekiem, es runāju ar pieciem makšķerniekiem. Ja es runāju ar 10 makšķerniekiem, es runāju ar 10 makšķerniekiem. Pss – otrajā gadījumā uzreiz ir vairāk ļaužu, kuri var man atbildēt! Redziet kopsaucēju? Bet veiciet to solīto analīzi. Izskatās, ka uzzināsiet daudz ko jaunu. IV. Sociālie tīkli ierobežo zīmola sekotāju sasniedzamību Labrīt, vēlreiz. Precizēšu tikai, ka dažādos veidos – twitter neierobežo, facebook nerāda ziņas visiem, bet draugiem.lv uzņēmumu ziņas ir paslēptas kaut kur apakšā. Starp citu, vai tie pirms pāris nedēļām nebijāt Jūs, kuri apgalvoja, ka mākslīgus koeficientus sekotājiem dažādos sociālajos tīklos nevar likt? Links uz Jūsu tvītu te:https://twitter.com/zimolutops/status/332462601286082560 V. Sociālie mediji nav reklāmas siena izklausās, ka kādam ir problēmas ar ROI mērīšanu. ir populārie bērni un mazāk populārie bērni. Ir arī bagātie bērni. Tas, ka pēc ballītes par bagāto bērniņu visi aizmirst, ir konkrēto brendu kaite, nevis visas nozares problēma, jo ir citi bagātie bērni, ar kuriem daudzi draudzējas katru dienu. Izpildiet mājasdarbus, draugi. Es ceturto reizi ar pieri Jūsu sienā neskriešu.

maijs 22, 2013

Kā mērīt sociālos tīklus, izdalot dažādus lielumus

tumblr_inline_mn5ti380Ns1qz4rgp

  Pirms kāda laika jau savu satraukumu par zīmolu topiem izpaudu, parūcot šajā pašā blogā. Tagad izvērstāk par to, kā es mērītu sociālos tīklus. Iespējams, par to, kā es tos mērīšu nākotnē. Šobrīd vēl savu rīku nebūvējam, bet nākotnē tāda iespēja nav izslēgta, jo šī ir lieta, kas man ļoti rūp un interesē. Šis ieraksts ir attiecināms uz mēģinājumu izprast sociālo tīklu kopainu, nevis individuāla zīmola (ROI) mērīšanu. Individuāliem zīmoliem parasti ROI mērīšanai ir daži un ļoti specifiski rādītāji pie kuriem jāpieturās. Tātad, manuprāt, divi svarīgākie lielumi, ja mēs veidojam zīmolu topus, ir auditorijas lielums un tās iesaiste (engagement). Mēs, protams, varam lauzt šķēpus par to, kurš no šiem lielumiem ir vērtīgāks un cik tieši vērtīgāks, bet arī katrs no tiem pats par sevi ir interesanti. Nu, tad sākam. Auditorijas lielums Svarīgs lielums. Lielums, kuru mediju aģentūras lieto un nepārtraukti mēra (un pērk mērījumus), kas liek domāt, ka pavisam novārtā to atstāt nevajadzētu. Gan TV, gan presē, gan radio šis lielums tieši ietekmē medija cenu. Protams, tiek ņemti vērā arī citi rādītāji – auditorijas demogrāfiskie rādītāji, medija saturs un atbilstība mērķauditorijai u.c. Paši mediji ir ieinteresēti šos rādījumus sagādāt pietiekoši precīzus, lai varētu labāk pārdot reklāmas vietas, laikus un laukumus. Mediju aģentūras nemēdz pirkt kaķi maisā, tāpēc arī zīmoliem informāciju par savu auditoriju nav iemesla nepētīt un neņemt vērā. Pat, ja tvīts, bilde vai video radītu nulli iesaistes, tas auditoriju sasniedz. Arī pie preses laukumiem Like nevar nospiest, bet tas nenozīmē, ka no tiem nav nekādas jēgas. Ja es zinu, ka tvīts sasniedz 10K cilvēku, nevar teikt, ka tam nav vērtības (vai to, ka tas nebūtu jāņem vērā, veidojot zīmolu topus). Šīs atziņas ir jāņem vērā jau startējot sociālajos medijos. Ja zīmols startē Facebook, sarīkojot iPad izlozi, panāk to, ka tam piesekojas 5K fanu un uzlec zīmolu topa augšpusē, bet tajā pašā laikā cits zīmols nogādā ziņas rūpīgi un mērķtiecīgi atlasītiem 5K lietotājiem, es gribētu teikt, ka otrais zīmols iznāk kā uzvarētājs, pat, ja pie tā ierakstiem iesaiste ir tuvu nullei. Tas tā ir tāpēc, ka iPad izlozētājs: tiek pie auditorijas, kas ir kā kaķis maisā; pēc tam nevar izdarīt nekādus secinājumus no aktivitātes pie saviem ierakstiem (nav zināms, vai starp šiem 5K vispār ir kaut viens (potenciālais) klients; veicina aktivitāti, kura tikai retajam veidos jebkādu pozitīvu asociāciju ar zīmolu (neskaitot izlozes uzvarētāju); pasliktinās savu EdgeRank u.c. Savukārt, otrs uzņēmums, pārdomāti audzējot savu kapitālu, runā ar savu auditoriju un nodod tai relevantas ziņas. Piemēram, es sekoju @manslmt, lai uzzinātu, kas jauns notiek ar uzņēmumu, nevis, lai mani izklaidētu. Izklaides es meklēju citur. Ja vienīgais, kas būtu nozīmīgs, būtu, lai lietotājiem patīk saturs, ikvakara Panorāma būtu daudz citādāka. Tāpēc arī es “Like” skaitu neuzskatu par visu sociālo mediju metrikas almanahu. Auditorijas sasniedzamība un vērtība Atgriežoties pie sarunas par to, cik vērts ir zīmola sekotājs. Es uzskatu, ka tāpat kā citur, kur tiek atsevišķi noteiktas viena twitter un facebook sekotāja vērtības, nav pamata Latvijā pieņemt, ka visos sociālajos tīklos sekotājs un tā iesaistīšanās zīmola aktivitātēs ir vienādi vērtīgas. Tāpat kā dažādos medijos […]

maijs 21, 2013

“Piezemēšanās sadaļa” Facebook

Kādreiz FB lapām (kad vēl bija pavisam cits dizains) varēja uzlikt, ka ir defaultā lapas sadaļa, kura atveras tiem lietotājiem, kuri nāk uz lapu pirmo reizi un vēl nav tās fani – to sauca par “Landing tab”. Visbiežāk tas tika izmantots, lai efektīvāk pārvērstu lapas apmeklētājus sekotājos. Konversija, YO! Ja kas, to daļēji vēl joprojām var izdarīt.  Lai arī šāda iespēja lapu režīmos vairs nav, tas nenozīmē, ka tādu nevar izveidot. Ja uzņēmuma mājas lapā ir FB ikoniņa, kas ved uz FB lapu, tad vešana uz šādu sadaļu var palielināt to cilvēku skaitu, kuri no mājaslapas nonāk FB lapā un uzreiz kļūst par tās sekotājiem. Skaisti noformējiet, pastāstiet par sevi un iekļaujiet pieklājīgu “Call to action”. Ja cilvēks kļūst par lapas fanu pēc Jūsu mājaslapas apmeklējuma – tā ir tā kvalitatīvā auditorija. Sīkums, bet patīkami.

maijs 13, 2013

Sociālajos tīklos aktīvo zīmolu tops

Šī bloga ieraksta saknes ir meklējamas jaunajā zīmolu topā un tā “uzlabotajā” versijā. (Ietekmīgākie zīmoli: Iesaiste) Vispār, man ir vienalga, ko katrs savā kaktā dara. Tiešām nesatrauc, jo pašam nodarbošanos pietiek. Šoreiz gan nolēmu paust savu attieksmi, jo šādi topi tiešā veidā ietekmē arī mani un tas, ko es vismazāk vēlos, ir, lai pēc mēneša vai diviem šis tops vai tā metodoloģija tiktu izmantoti mērot/vērtējot manu darbu vai vienkārši mēģinot rast kaut kādus secinājumus. Uzskatu konkrēto pieeju par ļoti kļūdainu un maldinošu, un nevēlos, lai tā ieietos kā jebkāda veida standarts vai atskaites punkts. Sekotāju skaits vs. Iesaiste Pirmais, kas mani satrauc, ir iesaistes rādītāju vērtēšana augstāk par auditorijas lielumu. Kāds ir pārpatis atziņas par to, ka masa nav galvenais. Ja man ir prasmīgi audzēta auditorija, kura lasa manas ziņas, man ir pilnīgi vienalga, vai tie cilvēki konkrēto ierakstu komentē, laiko, retvīto vai iesaka draugiem. Man svarīgākais un primārais ir, lai cilvēks saņem ziņu un turpina savu dienu. Perfekti, ja viņš pa ceļam no darba uz mājām iebrauks veikalā un nopirks manu produktu. Vēl viens jautājums – vai visas “iesaistes” ir vērtējamas vienādi? Vai Like pie pie ziņas ”nospied Like, ja nevari sagaidīt vasaru!” ir tik pat vērtīgs (īsts?) kā Like pie ziņas par to, ka uzņēmums laiž klajā jaunu produku? Vai komentārs ar jautājumu par tuvāko vietu, kur nopirkt preci ir tik pat vērtīgs, cik Like? Domāju, ka ne. Topa līderis ir DELFI ar ~50K iesaistēm. Domāju, ka ir atšķirība – tie ir Like vai komentāri. Jo pirmie īpašu piepūli neprasa, bet otrie kādam ir jāmoderē. “Iesaisti” var viegli simulēt Ieraksta beigās pielikts “call-to-action” ar garantiju palielina “iesaistes” apjomu. Tāpat ir ieraksti, kuru vienīgais mērķis ir palielināt “iesaisti”, bet tie nenes nekādu citu vērtību uzņēmumam. Šādā veidā “iesaisti” var simulēt visu cauru gadu. Aģentūras visā pasaulē tieši ar to tad arī cauru gadu nodarbojas. Jautājums arī, vai lietotājiem ilgtermiņā nesāk apnikt tas, ka pret viņiem izturas kā pret suņiem. Ja “Like” var nosimulēt, tad ar auditoriju jau ir stipri sarežģītāk. Tāpēc arī man ir problēma ar “engagement” vērtēšanu augstāk par auditorijas lielumu. Protams, ja es tirgoju caurules, bet 5K sekotāju esmu savācis ar iPad izlozes palīdzību, lielas jēgas no tās auditorijas nav, bet tas jau ir cits stāsts citam bloga ierakstam. Mans priekšlikums būtu – kamēr mēs neesam izdomājuši, kā daudz maz korekti mērīt to “iesaisti”, labāk šādā formātā to nedaram. Viena sekotāja vērtība dažādos sociālajos tīklos @antonsmaris @palkavnieks mākslīgi svarus soc. tīkl. lietotājam nevar likt. Paši zīmoli var izvērtēt, kurā no tiem ir piemērotākā auditorija — Mīlētāko Zīmolu Tops (@zimolutops) May 9, 2013 Vai DDB par visiem baneriem arī maksā vienu cenu? Un kā ar televīzijas laikiem? Tīri uzskatei pievienošu visu 3 sociālo tīklu pirmo lapu ekrānšāviņus. Visiem esmu atvēris pirmo lapu, neesmu skrollējis. Man ir 13” ekrāns. Draugiem.lv: Facebook.com: Twitter.com: Ar sarkaniem rāmjiem esmu apvilcis informācijas plūsmas. Skaidri redzams, ka uzņēmumiem pieejamo jaunumu plūsmu draugiem.lv pat nevar redzēt, turpretī ir miljons citas lietas, kuras redzēt un skatīties. Facebook situācija novietojuma ziņā jau ir labāka, bet pateicoties EdgeRank, var gadīties, ka […]

maijs 12, 2013

Diplomdarbam: uzņēmumu komunikācija sociālajos medijos

tumblr_inline_ml96eumAQu1qz4rgp

  Gadījās, ka man studente Diāna Oleiņičenko palūdza atbildēt uz jautājumiem viņas bakalaura darbam par sociālajiem medijiem un uzņēmumu komunikāciju tajos. Es palūdzu atļauju un viņa atļāva man tekstu nopublicēt šeit. Šitais, lai Jūs varētu man piekasīties. :) Jautājumi ļoti plaši, centos atbildēt kodolīgi un konkrēti. Man jau vispār nepatīk lieki izplūst (ja vien runa nav par manu svaru). Runājot par sociālo mediju vidi Latvijā, kāda ir šī brīža situācija un auditorija? Auditorijas lielums katrā no sociālajiem tīkliem ir atšķirīgs un svaigākie dati ir no pagājušā gada otrās puses (TNS aptauja). Lielākajā daļā sociālo tīklu tā ir augoša, kas nozīmē to, ka komunikācija šajos medijos zīmoliem kļūs arvien nozīmīgāka. Kā tu vērtē šī brīža uzņēmumu iesaistīšanos sociālajos medijos? Kautrīga, nepārdomāta, reti tiek izvēlēti kvalitatīvi mērķi. Uzņēmumi lielākoties savus sekotājus izklaidē un izskatās, ka auditorijas lielākajai daļai tas ļoti patīk. Ir arī izņēmumi, kuri komunikācijai pieiet nopietnāk – izmanto to kā lietišķās informācijas pasniegšanas avotu un servisa kanālu. Protams, ir labi, ka lietotāji dalās ar ziņām un uzņēmuma ziņām ir lielāks reach, bet šādu populāro ziņu publicēšana mazāk veicina lietotāju (fanu un sekotāju) lojalitāti un uzticību zīmolam, kam noteikti arī vajadzētu būt vienam no komunikācijas mērķiem. Kāpēc, Tavuprāt, zīmoliem vajadzētu būt sociālajos medijos? Sociālie mediji ir lielisks veids kā veidot ciešākas attiecības ar klientiem un uzlabot savu reputāciju. Tāpat arī ar esošo klientu starpniecību var kvalitatīvi uzrunāt potenciālos klientus. Zīmola klātbūtne arī palīdz lietotājiem efektīvāk dalīties savā starpā par to, piemēram, ietagojot zīmola nosaukumu publicētajās ziņās. Uzsākot darbību sociālajos medijos, ir vēlme sasniegt kādus konkrēts rezultātus?  Uzņēmuma peļņas saglabāšana un palielināšana, jaunu klientu sasniegšana. No skaitliski grūtāk izmērāmajiem mērķiem – attiecību veidošana ar viedokļu līderiem, dinamiskākas komunikācijas veidošana ar esošajiem klientiem. Tāpat tā ir lieliska iespēja iepazīstināt sabiedrību ar savām vērtībām, parādīt sevi kā sociāli atbildīgāku zīmolu. Kas varētu būt tie kritēriji, pēc kā mērīt šo te sociālo mediju komunikācijas efektivitāti?  Pēc ienākumu izmaiņām, kas notikušas uz sociālo mediju rēķina. Ja runājam par attiecību uzlabošanu ar sabiedrību, to var mērīt pēc izmaiņām pieminējumos, atsevišķi dalot pozitīvos un negatīvos. Protams, arī aptauju veikšana pirms un pēc kampaņām, kas ļauj izdarīt secinājumus par sabiedrības attieksmi pret konkrēto zīmolu. Kas, Tavuprāt, ir noteicošie faktori, kas veicina auditorijas iesaisti zīmolu aktivitātēm sociālajos medijos? Satura kvalitāte ilgtermiņā. Par veiksmīgākiem uzskatu zīmolus, kuri spēj uzrunāt visu gadu (kaut vai mazāk aktīvi), nekā tos, kuri izšauj pulveri divu mēnešu (kampaņas) laikā, bet pēc tam pārējo gadu klusē. Lūdzu, mini, Tavuprāt, veiksmīgākos gadījumus zīmoliem, kas tiek pārstāvēti sociālajos medijos. Kāpēc? Hektors un Reāls cīsiņš ir pozitīvi piemēri, jo ilgtermiņā veicot ieguldījumus satura kvalitātē, ir radījuši ap sevi organiskas komūnas, kuras labprāt dalās ar šo zīmolu saturu, iesaistās diskusijās un pat rada tiem saturu. Latvijā daudz tādu piemēru nav. Lattelecom ir labs piemērs tam, ka zīmols var būt nopietns un tajā pašā laikā veidot fantastiskas attiecības ar saviem klientiem, kuri to aktīvi iesaka draugiem. Tāpat Lattelecom gadījumā uzņēmuma sociālo tīklu komunikācija rada (ļoti ticamu) iespaidu, ka serviss ir augstā līmenī. Manuprāt, uzņēmums ar savu komunikāciju ir ļoti veicinājis klientu lojalitāti. […]

aprīlis 14, 2013

Digitālie (sociālie) mediji un ekspektāciju menedžments

tumblr_inline_mkok1uald81qz4rgp

  Šī ir lieta, par kuru domāju un nespēju formulēti izskaidrot jau sen. Tad nu beidzot tagad ir tā sajūta, ka es varētu mēģināt. Problēma, manuprāt, diezgan vienkārša. Līdzīga kā politiķiem. “Nu, kā var nesolīt?”  Notiek daudz konferenču, visi par to raksta, maz cilvēku, kuri tās lietas saprot un vēl dažas citas lietas ir novedušas pie tā, ka man diezgan bieži zvana dažādi ļaudis, ar kuriem sarunājam tikšanās. Kad es ierodos, uz mani skatās sapņainām acīm un gaida, kad es rādīšu trikus. Triks ir tāds, ka trika nav. Protams, parasti es zinu vairāk nekā kāda topošais klients, bet, lai cik labi es saprastu to, kā darbojas sociālie tīkli un internets, es nevaru pārvērst ūdeni vīnā. Jā, tas ir stulbi un es gribētu to varēt. Te daži iemesli, bet droši papildiniet mani komentāros. Likšu klāt un linkošu uz Jūsu twitteriem. Sociālie tīkli ir tikai viens no kanāliem. Visbiežāk, tos nedrīkst skatīt ārpus konteksta. Neviens arī negaida, ka mašīna ar tikai vienu riteni brauks. Ļoti bieži ir grūti mērīt to atdevi un tā nav tikai mana vai Latvijas problēma. Pie šī strādā ļoti gudri prāti visapkārt zemeslodei. Universālas formulas nav. It īpaši, kad aktivizējam onlainā, bet pārdodam offline. Es nekad neteikšu, ka daudz “Like” ir kruti. Tāpat kā uzņēmumi saviem darbiniekiem maksā algas īstā naudā, arī pēc īstas naudas plūsmas vajadzētu vērtēt rezultātus. Ja citos kanālos ieliktā nauda dod acīmredzamu atdevi, bet internetā (sociālajos tīklos) nē, tad vajadzētu tā kā būt pašsaprotamam, ka nauda jāliek tur, kur tā vairojas. Kaut kā tā. Iespējams, ka dēļ savas reālistiskās (manuprāt) attieksmes un skepses esmu palaidis garām vienu otru klientu, bet vismaz naktīs mierīgi guļu. :) Ar sociālo mediju ekspertiem ir vēl viena lieta, kas arī iemesls, kāpēc man nekad nav bijis īsts, profesionāls amata nosaukums. Nekur neesam runājuši, kas tad īsti ir sociālo mediju eksperts. Nav arī skaidrs, kas ir digitālais projektu vadītājs. Vismaz man. Tās lietas ļoti pārklājas, skaidras līnijas nav un nebūs, bet varētu vismaz mēģināt. Jo šobrīd tas neko konkrētu neizsaka. Un tur arī tā problēma. Man negribās radīt iespaidu, ka zinu mazāk, nekā zinu, bet tajā pašā laikā man ir vēl vairāk bail apsolīt tādas lietas, kuras nevaru pacelt. Ļoti lēnām un daudz domājot rakstu ierakstu, kur izklāstīšu savu skatu uz šīm lietām. To kaut kad drīzumā.

aprīlis 3, 2013

Komunikācija sociālajos medijos ar krievvalodīgo auditoriju

tumblr_inline_mjt92vikYh1qz4rgp

  Šajā bloga ierakstā aprakstīšu savas pārdomas par komunikāciju ar krievvalodīgo auditoriju sociālajos tīklos un vairāk tieši domājot par Facebook, jo draugiem.lv šādu lietotāju ir gaužām maz, bet to, kas attiecas uz twitter, rezumēšu ieraksta beigās, atsaucoties uz facebook, jo tur var novilkt ļoti daudz paralēles.  Vai ir nepieciešama komunikācija krievu valodā? Katrs gadījums ir indivuduāls un tā arī jāapskata. Galvenais jautājums – kas ir biznesa mērķauditorija. Pirmā lieta – novērtēt esošos klientus un noskaidrot, vai viņi labprātāk komunicē krieviski vai latviski. Ja krievvalodīgo īpatsvars ir ļoti mazs, ir jāskatās, vai komunikācija krievu valodā varētu atvest tik daudz jaunus klientus, lai komunikācijas uzturēšana atsevišķā valodā atmaksātos. Piemēram, Cēsīs vietējam uzņēmumam tas visdrīzāk neatmaksātos, jo tāds tur vienkārši ir iedzīvotāju sastāvs. Rīgas mikrorajonā jau būtu pavisam cits stāsts, bet Daugavpils uzņēmumam jautājums jau būtu jāapskata no otras puses – vai ir nepieciešama komunikācija latviešu valodā. Komunikācija no vienas lapas divās valodās – vai nu veidojot atsevišķus ierakstus latviski un krieviski, vai katru ierakstu uzreiz uzrakstot divās valodās Lai gan risinājums pirmajā brīdī varētu šķist gaužām loģisks, tas nav tik vienkārši. Ja es izlasu ierakstu latviski, es parasti pārskrienu pāri arī krievu valodā rakstītajam, kas nozīmē, ka zīmols man lieki zog laiku. Tā pat jūtās arī cilvēks, kuram pamata valoda ir krievu. Sliktāk tas ir gadījumos, kad lietotājs zin tikai vienu no valodām. Tas teksts, kurš ir lietotājam nezināmajā valodā, vienkārši rada lieku stresu – līdz pat robežai, kad lietotājs var sākt justies izslēgts no kāda īpaša cilvēku loka. Un tas ir slikti, jo komunikācija sociālajos tīklos visbiežāk tiek veikta ar mērķi veicināt ciešākas attiecības ar klientiem. Domāju, ka šeit komunikatoriem sociālajos tīklos ir jāņem piemērs no citiem medijiem – ne par velti daudzu gadu garumā esam nonākuši pie tā, ka televīzijās (ar izņēmumiem), presē, žurnālos un radio valodas netiek jauktas kopā. Komunikācija no vienas lapas divās valodās, izmantojot “Post privacy Gating” Teorētiski ļoti labs risinājums – latviskās ziņas rādam latviešiem, bet krieviskās krieviem. BET: Ikdienā tas vienkārši nestrādā, jo tā kā daudzi sāka lietot FB, kad tas bija vēl tikai angliski: Latvieši lieto FB latviešu un angļu versijas Krievi lieto FB krievu un angļu versijas Un tā kā angļu versija ir apvienojošā, tad tur var sanākt tāds bardaks un šaušana (tārgetings) aizsietām acīm, ka labāk nemaz nesākt. Savukārt, ierakstus tikai tēmējot latviešiem un krieviem var sanākt neuzrunāt palielas latviešu un krievu auditorijas, kuras FB lieto angļu versijā. Protams, pētot sekotāju demogrāfiju un izdarot secinājumus (ņemot vērā arī to, kādā valodā iepriekš komunicēts), var mēģināt vilkt ārā secinājumus par to, kas ir sekotāji, bet tad paši uz savu atbildību, jo riskants tas pasākums dēļ tiem pašiem jau iepriekš minētajiem Latvijas Facebook lietotāju paradumiem un valodu uzstādījumiem. Komunikācija no divām dažādām FB lapām Šis modelis balstās uz divu atsevišķu FB lapu izveidošanu – vienu latviešu un vienu krievu auditorijai. Praksē šis risinājums, manuprāt, ir visracionālākais un vienīgais mulsums lietotājam var rasties tieši meklējot uzņēmuma lapu pašā Facebook, kad atrodas šie divi rezultāti. Ikdienā lietotājs saņems ziņas sev tīkamajā valodā un lieki nesatrauksies. Arī […]

marts 17, 2013

Radio 101 un kā internets to izglābs

Man ļoti patīk radio 101 koncepts, bet nekad nav pametusi baža, ka tas varētu neizvilkt līdz tam brīdim, kad vajadzētu būt Radio 101 ziedu laikiem. Pēdējo gadu laikā mani visvairāk ir pārsteidzis planšetdatoru straujais uzvaras gājiens. It īpaši tas, cik ātri tie ienāca arī Latvijā. Tik ļoti, ka mana skepse, kas pašam likās daudzmaz sapratīga un veselīga, sabruka vienas dienas laikā, Lattelecom TV pasākumā, kad kā ar lāpstu pa pieri atnāca cipars, ka Latvijā 2% iedzīvotāju jau ir planšetes. Man tas bija “wow, ātri” moments.  Un man kaut kā šķiet, ka šobrīd ļoti strauji mainās attieksme pret internetu telefonā. Tas ir kļuvis tik lēts, ka tiešām (kā viens otrs operators mums stāsta) vairs nav jēgas skaitīt ne minūtes, ne megabaitus. Zinām, ka TV jau pa lielam ir pārgājusi uz IP protokoliem. Nākamais, ar ko tas varētu notikt, ir radio. Tiesa, pirms tam ir jānotiek vairākām lietām. Viena no tām ir tas, ka lietotāji jāradina vēl vairāk pie interneta telefonos (daudzi to vēl joprojām neizmanto). Otra lieta ir uz operatoru pleciem – pārklājums un tā stabilitāte. Un, ja runājam par pārklājumu, tas klibo. Vēl joprojām un arī pārvietojoties pa Rīgas centra ielām. 3G, 4G, UMTS un viss cits ir forši, bet tie neatsver to klusumu manās austiņās, kad braucot cauri kādam Rīgas centra parkam, noraujas mans radio strīms. Bet, pieņemot, ka tā nav utopija (jeb mana fantāzija) un radio tiešām nobriest pāriešanai uz internetu full-time, Radio 101 īpašnieku vietā es uz šo tendenci raudzītos ar ļoti lielām cerībām, jo: Atkrīt visas frekvenču problēmas (un to šim mazajam radio ir bijis ne mazums) Radio 101 ir acīmredzams rūdījums digitālajam laikmetam, kurš šim radio ir unikāls Infrastruktūras pieejamība vairs nebūs citu, lielo radiostaciju trumpis Tiesa, lai pilnībā dzīvotos pa internetu, ir jāveic mājasdarbi. Un ne tikai Radio 101, bet arī visiem citiem. Piemēram, ar cik skaļu blīkšķi dažādas radio stacijas ieviesa savas mobilās aplikācijas, tā arī par tām ir aizmirsts. Es, piemēram, jūtos ļoti ierobežots savā radio 101 aplikācijā, kurā varu tikai nospiest pogu, lai piezvanītu uz studiju (vai arī nestrādājošais video). Kur ir manas iespējas rakstīt pa taisno uz studiju, piedalīties aptaujās, redzēt šobrīd skanošo dziesmu nosaukumus un citādi “sarunāties” ar radio? Nava. Bet man gribās. Un vajag.

februāris 18, 2013

Rīgas satiksmes pieredze sociālajos tīklos

mercedesunikarus

Baiba Bartaševiča, Rīgas Satiksme, Sociālie mediji from Māris Antons Rīgas satiksmes pieredze sociālajos tīklos. Prezentācijas autore: Rīgas satiksmes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča Manuprāt, svarīgākie punkti: Pragmatisks starts – kā mērķi noteikti tiešās komunikācijas veikšana un sociālie mediju izmantošana kā sabiedrisko attiecību rīks Nav veikts neviens mākslīgs sekotāju savākšanas pasākums – visos tīklos komunicēts no pirmās dienas un auditorija savākta organiski (ļoti, ļoti kvalitatīva auditorija – nezinu nevienu tikpat tīru keisu LV) Kontu popularizēšanai veiktie pasākumi – preses relīze pie launch un informācija par tiem sabiedriskajā transportā esošajos ekrānos (mana piezīme – kāpēc tik daudzi uzņēmumi izvēlas runāt ar svešiniekiem, organizējot twitter kampaņas, nevis uzsākot dialogu ar saviem klientiem, izvietojot sociālo tīklu adreses savās telpās? Runāju par gandrīz visiem uzņēmumiem, kuriem ir savas telpas. Šis “minimālisms” man šķiet ļoti loģisks. Pārņemiet šo praksi, dārgie uzņēmumi.) Tika izpētītas citu pieredzes un jau no pirmās dienas (arī pirms starta, lai izvērtētu situāciju) darbā aktīvi tika iesaistīti atbildīgie uzņēmuma darbinieki, lai atbildētu uz jautājumiem – lai pieradinātu pie tā, ka sociālie tīkli būs uzņēmuma komunikācijas kanāls un par tādu arī paliks Tika izveidota komunikācijas stratēģija, kura turpmāk komunikācijā obligāti jāievēro Viens no mērķiem – 2 pašu veidotas ziņas dienā (tas ir bez atbildēm uz “iesniegumiem”, kuru ir stipri vairāk) Tika pieņemts darbā vēl viens cilvēks, bet sociālie tīkli nav viņa vienīgais pienākums Īpašu uzmanību iesaku pievērst sekotāju skaita dinamikai visos trīs tīklos, jo ar akcijām “nesabojātus un tīrus” ciparus bieži nenākas redzēt :) Twitter ir visaktīvākais divvirzienu komunikācijas kanāls 8. slaids lieliski arī parāda, cik mazu daļiņu no kopējās komunikācijas ieņem sociālie tīkli Tā kā uzņēms autsorcē zvanu centru, sociālo tīklu servisu pārcelt uz zvanu centru nav bijusi opcija. Sociālajos tīklos arī biežāk jautājumi, uz kuriem operatori nevar uzreiz atbildēt Uz jautājumu, vai atkārtojot sociālo tīklu ieviešanas procesu ikdienas darbā, atkal startētu visos trīs sociālajos tīklos vienlaicīgi, atbilde bija apstiprinoša. Laiks, kurš jāvelta vēl vienam sociālajam tīklam ir mazāks, nekā pirmajam, tāpēc tas ir loģiski uzreiz radīt saturu trijiem (jo bieži ziņa ir tikai jāpielāgo, nevis jārada atsevišķi) Atkārtošu to, ko jau vakardien rakstīju twitterī – ja gadās iespēja redzēt šo prezentāciju dzīvē, izmantojiet situāciju. Tik pragmatisku un pārdomātu keisu Latvijā galīgi nav daudz un no Rīgas satiksmes pieredzes ir, ko paņemt. Ja kaut ko neesmu pietiekoši atzīmējis, vai ir kādas neskaidrības, droši jautājiet komentāros! ;)

februāris 13, 2013