Close

Komunikācija

Draugiem.lv on-the-go

Pēdējā laikā kaut kā esmu uzsēdies uz mobilajām aplikācijām. Nē, tas nav vienīgais, ap ko griežas mana pasaule, bet šķiet sasodīti interesanti. Viens ir “big data”, bet man vairāk interesē “local, customized, super personalised data”. Un te nu mobilās ierīces ir svētais grāls. Gan no datu ievades puses – jebkurai lietotāja ievadītai datu vienībai var pielikt klāt atrašanās vietu, gan no datu atrādīšanas puses – papildus sociālo tīklu un interešu ņemšanai vērā, var informāciju filtrēt pēc konkrētas vietas. Pēdējā laikā liek vilties foursquare. Vairs nevar apskatīties, kas par cilvēkiem iečekojušies konkrētā vietā, tāpat arī pati aplikācija ir reizē kļuvusi gan sakārtotāka, gan nepārredzamāka. Ļoti grib kļūt par sociālo tīklu, bet atstāj novārtā savu USP – viss, kas saistīts ar pašu atrašanos reālās vietās. Par to jau reiz angliski uzrakstīju. Man patīk spēlēties ar teorijām un pārcilāt galvā dažādus “bet kas būtu, ja…”. Viena no šīm idejām ir, ka draugiem.lv patiesībā ir unikālā pozīcijā, lai nepieļautu lielo sociālo tīklu kļūdas un kļūtu par Latvijas iedzīvotājiem neaizstājamu rīku. Draugiem.lv mobilā aplikācija nav perfekta. Patiesībā, nevienam sociālajam tīklam nav perfektas aplikācijas. Vistuvāk tam, manuprāt, ir Google+ un Instagram. Tiesa, man patīk FB pieeja. Atsevišķas aplikācijas tieši bildēm, vēstulēm (messenger) un lapu pārvaldīšanai ir diezgan ok ideja. Atkal, manuprāt. Skaidrs, ka lapu pārvaldīšanai draugiem.lv atsevišķu app neveidos, tas nebūtu praktiski. Cik cilvēkiem tādu varētu vajadzēt. + jaunā iOS ļauj ielādēt bildes caur Safari. Tā kā pa lielam visu ar lapu menedžēšanu saistīto var izdarīt tāpat, bez aplikācijas. Šajā pieejā man patīk tas katras aplikācijas minimālisms. Jo tiešām – ir taču aplikācijas un lietas, kas ir vairāk svarīgas esot ārā, bet savukārt citas – tieši esot mājās un pie datora. Tā teikt, vienas vajadzības aktīvajiem (satura radītāji) lietotāji, citas vajadzības pasīvajiem (satura patērētāji) lietotājiem. Manas lietas, kuras es liktu draugiem.lv aktīvajā aplikācijā, būtu: “runā” (nedaudz uzlabots – ar atrašanās vietām un geotagiem), kalendārs, pilnvērtīga galeriju izveidošana, vēstules un “vietas” (tās vietas gan no sākuma jāsabaro ar steroīdiem – lapu integrācija un viss tāds). Nekā lieka, tikai pirmās nepieciešamības komplektiņš aktīvajam letiņam, kurš iet, dara un rada saturu. Grupas un “lasītavu” es ņemtu ārā. Bet tas būtu tikai “on-the-go” (aktīvajā) versijā, jo nezinu, cik daudziem aplikācija ir kā pilnvērtīga paša draugiem.lv alternatīva, ja, piemēram, mājās uz ģimeni ir tikai viens dators un skolniekam viedtālrunis ir vienīgā pieeja draugiem.lv, teiksim, vakarā. Garie teksti un to piedāvāšana ir vēl viena lieta, par kuru draugiem.lv noteikti ir domājuši – maksas rakstītā satura piedāvāšana. Viņu jaunais e-žurnāls patiesībā ir ļoti skaists. Es nebēdātos, ja maniem klientiem būtu pieejama šāda lapu aplikācija, kurā estētiski un eleganti publicēt informāciju, kurai ir daudz pavadošo vizuāļu, lai netraucētu nekas gar lapas malām un vienīgais, kas lietotājam būtu acu priekšā, būtu konkrētā informācija. Draugiem.lv lasītājs mobilajām ierīcēm arī varētu būt interesanta ideja. Starp citu, mana blogošana sākās tieši draugiem.lv dienasgrāmatā. Tad man sagribējās būt “lielajā internetā” un es pārvācos uz blogspot’u. Žēl, ka reiz izdomāju, ka nav ko un no savas dienasgrāmatas izdzēsu veselu jūru ierakstu. Tagad būtu bijis interesanti palasīt. Bet, jā, mobilās platformas […]

septembris 24, 2012

Lietotāju skaits sociālajā tīklā kā priekšnosacījums komunikācijai tajā

bi-social-roi-screenshot

  Manuprāt, tā ir tāda baneru domāšana.* Piemēram, 4sq. Ja 4sq lieto tikai 15 000 lietotāju, tas nenozīmē, ka tas ir 33 reižu sliktāks nekā draugiem.lv, kuru lieto 500 000. Vai 15 reižu sliktāks nekā facebook, kuru lieto 300 000 (ja nejaucu skaitļus). Gribētos teikt, ka var gadīties pat otrādi. Kāpēc? Lietotāju skaits noteikti nav vienīgais kritērijs, kuru jāņem vērā izvērtējot sociālos tīklus, kuros uzņēmums varētu komunicēt. Svarīgi ir saprast, kas ir šie cilvēki un kāda ir viņu loma informācijas apritē.  Viens no sociālo tīklu skaistumiem ir tas, ka ir iespējams ļoti efektīvi sasniegt sev vēlamos cilvēkus un uzsākt ar tiem sarunu. Pa taisno, bez starpniekiem un izlikšanās. Tajā skaitā arī dažādu nozaru atzītākos speciālistus un viedokļu līderus. Šajā aspektā, manuprāt, uzvar Twitter, bet arī citos sociālajos tīklos var darīt interesantas lietas. Mērķis ir panākt situāciju, kurā šie atzītie speciālisti un viedokļu līderi pozitīvo informāciju par uzņēmumu izplata uzņēmuma vietā. Turklāt, ja kāds, kurš ikdienā ir atzīts speciālists nozarē x un saviem sociālo tīklu draugiem pastāsta, ka viņam ļoti patīk kāds nozares x uzņēmums, tas piešķir uzticamības un kvalitātes “birku”. Teorētisks piemērs ar gandrīz reāliem personāžiem. Tvīts: “Telefons x ir labākais, kas šobrīd ir pieejams.” Cik ļoti Tu uzticētos tajā paustajai informācijai, ja to būtu uzrakstījusi Agnese K. (ikdienā raksta par kleitām un modi)? Bet, ja to būtu uzrakstījis Kristaps S. (ikdienā raksta par telefoniem)? Tāpēc ir svarīgi atrast konkrētās tēmas speciālistus nevis katru, kuram vairāk par 1K sekotājiem twitterī. Nedaudz novirzījos. Mana tēze – ja sev svarīgos lietotājus Tu visērtāk vari sasniegt (uzrunāt) ar nišas (lasi – maza, nepopulāra) sociālā tīkla palīdzību, dari to. Tev nav jābūt visur. Ja Tu vari viedokļu līderus pārliecināt par to, ka ar Tevi ir vērts ielaisties darīšanās, viņi pārējos tīklos Tevi uzmeklēs paši un dalīsies ar savām pieredzēm arī citur. Galvenais ir nodibināt ar viņiem attiecības. Piemērs. Ja Tu pārdod vai piedāvā servisu, kas jebkādā veidā ir saistīts ar jaunajām tehnoloģijām, 4sq var būt efektīvāks kā draugiem.lv, jo to lieto, pirmkārt, cilvēki, kuri māk uzstādīt aplikācijas, otrkārt, izmanto vairāk iespēju nekā vidējais viedtālruņa lietotājs un, treškārt, visdrīzāk ir aktīvāki sociālo tīklu lietotāji. *Šis raksts attīecas uz satura stratēģijām, nevis pirktajiem reklāmas laukumiem.

septembris 24, 2012

Sociālais tīkls kā mājas

Šo salīdzinājumu bieži dzirdu no draugiem.lv pārstāvju puses. Reizē ar domugraudu, ka katrs zīmols grib būt kā ģimenes loceklis. Tā jau jauki, bet, ja mēs paskatāmies uz zīmolu iespējām sazināties ar savu “draugu”, draugiem.lv iepaliek. Facebook ir siena (wall), kurā ir gan draugi, gan ģimene, twitter ir tvītu straume, kurā arī ir visi, bet draugiem.lv zīmolam nav pieejas sadaļām (daudz viņu tur), kurās lietotāji dodas, lai uzzinātu, kas jauns draugu pasaulē. No visiem kanāliem ir pieejams tikai “runā” un, ja lietotājs uzstāda, dienasgrāmatas. Tikai “runā”, kur lietotāji galīgi nedodas pēc “mājas sajūtas”. Tas tā, viela pārdomām.

septembris 21, 2012

Vai uzņēmumiem ir vērts komunicēt sociālajā tīklā draugiem.lv?

images-1

Par to, kā draugiem.lv iederas kopējā komunikāciju plūsmu tīklā, domāju jau kādu laiku un ik pa laikam ir jāatbild uz pamata jautājumu – kur komunicēt un kāpēc? Tad arī nākas atgriezties pie pamatjautājumiem – cik lietderīga ir resursu (arī laiks ir resurss, pie tam ne tas lētākais) ieguldīšana Latvijas spēcīgākajā sociālajā tīklā. Šis bloga ieraksts nekādā veidā neapstrīd to, ka draugiem aptver plašu auditoriju un ļauj precīzi mērķēt latviski runājošo Latvijas sabiedrības daļu. Tāpat ir skaidrs, ka, ja ir vēlme trāpīt pa masām, draugiem.lv ir racionāla izvēle. Es vairāk vēlos paust savas pārdomas par satura spēku sociālajā tīklā draugiem.lv, skatot to uz facebook un twitter fona. Es vairāk arī koncentrēšos uz problēmām, kuras saskatu, bet nevēlos nevienu atturēt no draugiem.lv izmantošanas zīmolu komunikācijā. Šie drīzāk ir jautājumi, uz kuriem ir vērts paraudzīties pirms komunikācijas uzsākšanas – tīri pārdomām. Ja slinkums lasīt un iedziļināties, pamatdoma – 90% gadījumu iesaku draugiem.lv izmantot tīri tikai kampaņām, jo ikdienas komunikācija nav lietderīga. Draugiem.lv statistika uzņēmumu lapām Lai gan tā sniedz aptuvenu priekšstatu, tai ir vairāki trūkumi. Būtiskākais no tiem – nav zināms reālais lapas sekotāju skaits. Paskaidrošu – ja lietotājs „runā” straumē atzīmē, ka vairs nevēlas saņemt konkrētās lapas jaunumus, viņš būtībā zaudē saikni ar lapu, bet netiek atskaitīts no lapas sekotāju skaita (lai uz mūžīgiem laikiem atteiktos no ierakstiem „runā” un nekad vairs nesaņemtu informāciju no kādas lapas, pietiek ar vienu klikšķi). Pēdējā laikā, pārlūkojot aktivitāti pie lapu satura pirms un pēc kampaņām, kuras ir palielinājušas lapas sekotāju skaitu, man ir radušās aizdomas, ka ļoti daudzi ir atteikušies no lapu jaunumiem, jo aktivitāšu pieaugums pie satura pēc kampaņām ir neproporcionāli liels pret sekotāju skaita pieaugumu, bet pēc laika tas nokrīt atpakaļ iepriekšējā līmenī un turpina samazināties, lai gan satura stratēģija nemainās un strādā citās platformās. Tāpat, manuprāt, svarīgākie dati – aktivitāte pie ierakstiem, kas ir bijuši „runā”, nav sadalāma un ir grūti (bet var, tikai tas prasa nepiedodami daudz manuāla roku darba) izvērtēt, kuri satura elementi un komunikācijas stratēģijas/tēmas strādā labāk vai sliktāk. Tāpat es tikai priecātos, ja būtu pieejama statistika, kas skatītu saturu korelācijā ar jauniem vai zaudētiem lapas sekotājiem. Pagaidām šādi dati nav pieejami. Es pateiktu paldies par reālo sekotāju skaitu un unikālo lietotāju statistiku “runā” ierakstiem (šobrīd ir ekspozīcijas, kuras var būt, piemēram, gan 100 viena lietotāja “refreši”, gan 100 unikālie lietotāji). Lapas radītais saturs ikdienā sasniedz mazu sekotāju daļu Par šo var pārliecināties ikviens pats, ievietojot savā galerijā fotoalbumu (tā izdarīju es, bet to pašu var pārbaudīt ar dienasgrāmatas ierakstu vai citu satura vienību, kurai var izmērīt apskatījumu skaitu) ar, piemēram, saviem nedēļas nogales piedzīvojumiem un pie reizes pasūtot galeriju statistiku. Pēc tam pasekojiet līdzi, cik ilgi šī galerija Jums rādās „runā” straumē starp pirmajiem 15 un 30 ierakstiem. Pat, ja pieņem, ka visi, kas laikā, kad galerija vēl rādās starp šiem „runā” ierakstiem, ir pie galerijas nonākuši tieši tādā ceļā, galerijas apskatījumu skaits pret Jūsu draugu skaitu būs salīdzinoši mazs. Ir skaidrs, ka daudzi būs pie galerijas nonākuši ar galeriju sadaļas starpniecību, bet lapām šāds ceļš nepastāv, tāpēc […]

septembris 10, 2012

3 veidi kā sociālais tīkls var palielināt savus ienākumus

1) Palielināt lietotāju skaitu, kuru pieaugums palielina ienākumus no reklāmdevējiem par auditoriju. Šādi līdz šim operēja Facebook, bet tagad ir skaidrs, ka tas mūžīgi turpināties nevarēs, tāpēc šī opcija ar laiku tiek izslēgta. Arī draugiem.lv ir praktiski sasnieguši savus griestus. 2) Radīt jaunus produktus un iespējas, uz kuriem var veidot papildus piedāvājumus reklāmdevējiem. 3) Izmantot esošos kanālus un aplikt tos ar papildus maksām.

augusts 7, 2012

No spēlēm un izklaides uz rīkiem un attīstību

Nike-Maps

Izklaidēt savu patērētāju un atgādināt viņam par savu esamību nav slikti un ik pa laikam to pat vajag izdarīt. Visa dzīve nav darbs un dažkārt gribās pateikt ko citu nekā “Pie mums ir 20% atlaides visai iepriekšējai kolekcijai”. Tas ir ļoti ok- man patīk, ja mani izklaidē. Pēdējā laikā vērojot digitālos risinājumus šķiet, ka bez izklaidēšanas un tiešas pārdošanas uz neko citu vietējie nav spējīgi. Ar retiem izņēmumiem, protams. Tas ir slikti. Pasaulē ir daudz noderīgu rīku, kuru pamatā ir labas idejas- adaptējot tos vietējam (Latvijas) tirgum un tos attīstot ilgtermiņā uzņēmums tikai iegūs. Tas gan ir vieglākais ceļš. Nedaudz sarežģītāk ir pašiem mēģināt atrast to īsto jautājumu, problēmu, kuru uzņēmums uzdot pats sev vai, kura atrisināšanā uzņēmums varētu sniegt to palīdzīgo roku savam klientam. Arī augļi otrajā gadījumā būs saldāki. Es neminēšu nevienu nišu konkrēti- katram savs darbiņš darāms. No lielajiem grandiem viens sasodīti labs piemērs ir Nike+ GPS aplikācija. http://www.dandad.org/awards/professional/2011/categories/digd/digital-design/21605/nike-gps Ok, tas ir tāds ūberkeiss, bet parāda, ka to var izdarīt. Ir arī mazāki piemēri. Pirmais solis- atrast problēmu vai noskaidrot mērķauditorijas vajadzību un tad klauvēt pie zinošu cilvēku durvīm, kuru darbs būs, izmantojot savas zināšanas par digitālo vidi, radīt rīku. Rīks var būt FB un/vai Draugiem aplikācija, mobilā aplikācija vai mikrolapa. Varbūt blogs. Varbūt jūtjūb kanāls. Varbūt fotostūris veikalā. Mediju atradīs, galvenais ir nenovirzīties no mērķa. Es personīgi pēdējā laikā ļoti redzu potenciālu viedtālruņos. Jā, tie nav visiem un kādu laiku vēl nebūs. Bet benefits, ko ar tiem var iegūt, var būt pārsteidzošs. Papildus tam, kas jau šur tur tiek veidots, galvā top nākamās idejas.

jūnijs 21, 2012

Par uzspiestajiem un izstumtajiem interneta standartiem

iso_1000

Pēdējā laikā diezgan daudz esmu pamanījis, ka no dažu interneta smagsvaru puses parādās vēlme ieviest internetos savu kārtību. Pirmais, kurš man bija tas pamanāmākais, bija Apple noliedzošā attieksme pret flash standartu. To, lūk, es izjūtu jau vairāk kā gadu. Apple zēni nolēma, ka flash tehnoloģija viņiem neder, jo ir ļoti prasīga pret resursiem un nav piemērota mobilajām ierīcēm. Nu, tāda vismaz ir oficiālā nostāja. Iespējams, ka starp to pašu Apple un Adobe (flash autors) ir kāds dziļāks strīds. Neiedziļināšos cēloņos, tehniskā puse arī man ir diezgan sveša. Lai gan, esmu dzirdējis viedokli no dizaineriem, ka būtu labi, ja flash nomirtu un viss, jo viņš esot pretīgs. Tas gan ir ļoti subjektīvs viedoklis un nezinu, cik objektīvi bija šie vārdi. Sekas ir tādas, ka man kā iPhone lietotājam nav pieejamas web lapas un aplikācijas un jebkas cits, kas ir būvēts uz flash bāzes. Nu labi, būtībā nav tā, ka es ļoti šo flash iztrūkumu izjustu. Youtube video es varu skatīties caur speciālu oficiālo aplikāciju un lielākā daļa interneta vietņu man ir pilnīgi pieejamas. Izņēmumi pārsvarā ir atrodami nozarēs, kuras ir saistītas ar radošiem darbiem. Šādu novirzienu pārstāvošas web lapas bieži vien ir pamatīgi veidotas, ar animācijām un ļoti interaktīvas. Un nereti veidotas flash’ā. Reklāmas aģentūras, kultūras iestādes un citi, kuri vienkārši grib parādīt, ka viņi, redz, VAR! Ir okej, neko nepārmetu. Bet! Ja es kā izstrādātājs kaut ko radu internetam, es gribu, lai tas ir pieejams pēc iespējas lielākam interneta lietotāju skaitam. Un tad sākas rēķināšana. Tā, cik miljoni iPhonu ir? Cik iPadi jau ir pieejami? Un lieta tāda, ka tie ir cilvēki, kuri lieto internetu, maksā internetā par aplikācijām un interesējas par visu jauno. Es, piemēram, negribētu viņus izstrīpot no savu potenciālo klientu un/vai apmeklētāju loka. Tāpēc ir vieglāk peldēt pa straumei un pamēģināt taisīt visu bez flash. Tāds, lūk, ir vienas korporācijas spēks. Lietotājs neko nemana, bet ir notikušas (patiesībā vēl tikai notiks) lielas pārmaiņas un interneta formātu nomaiņa. Pieminētais scenārijs ar flash var arī neīstenoties, jo ir arī citas kompānijas, kurām ir pa spēkam ielikt kāju šajās durvīs. Nākamais- sociālie tīkli. Arvien biežāk, lai kaut kur atstātu komentāru, vai pieteiktos par lietotāju pietiek ar nospiešanu uz pogas “Log in with Twitter” vai “Connect with Facebook” tā vietā, lai aizpildītu nogurdinošas reģistrācijas anketas un visu citu.. Cilvēks, kurš nelieto nevienu no šiem tīkliem pirmajā reizē atmet tam visam ar roku un dodas tālāk. Bet ar katru nākamo reizi viņa galvā tiek ielikts, ka tomēr vajadzētu kādā no šiem piereģistrēties un dzīve kļūtu daudz vienkāršāka un skaistāka. Jo feisbuks ir visur, laikam man arī tur jābūt. Beigās mums ir feisbuka un tvittera lietotājs, par kuru katrs no šiem augošajiem gigantiem zin diezgan daudz. Kādus servisus viņš lieto, cikos viņš viņus lieto, kā viņš viņus lieto un cik daudz viņš viņus lieto. Diezgan baisi iedomāties, cik daudz Feisbuks zin par maniem ieradumiem un kā šī informācija var tikt izmantota. Un katrs šis saits ar šīm sociālo tīklu iespējām tikai aģitē feisbuku kā draudzīgu iestādījumu, kurš atver daudzas durvis. Bet šī pārmaiņa […]

jūlijs 2, 2010

Twitter klienti (desktopa aplikācijas). Par un pret.

tweetdeck-free-windows-twitter-app-add-tweet-columns-4

P.S. Šis Post Scrpiptum ir tapis pēc raksta pabeigšanas. Un tikai tāpēc, lai atgādinātu, ka šim rakstam nav nekāda sakara ar diskusiju par to, kāpēc lietot/nelietot Twitteri. Izvēle ir katra paša ziņā. Tātad, ja paskatos savu twitter straumi, redzu, ka ļoti daudzi savus ziņojumus raksta caur web pārlūku (pa tiešo no twitter.com mājaslapas). No vienas puses ir saprotams, ka uzlikt kaut kādu mistisku programmu no sākuma liekas sarežģītāk, nekā katru reizi manuāli iet twitterī. Bet tomēr. Es pamēģināšu apskaidrot, kādi ir plusi un kādi ir mīnusi šīm aplikācijām no mana skatupunkta raugoties. Ja ir kas piebilstams vai rodas kādi jautājumi, droši izmanto komentāru sadaļu (apdeitošu rakstu, vai atbildēšu turpat komentāros). Visi plusi un mīnusi, izņemot otro plusu, par 90% atbilst arī mobilo aplikāciju priekšrocībām/mīnusiem pār twitter lapas apmeklēšanu katru reizi, kad ir vēlme/vajadzība lietot twitter. Sākšu ar plusiem. Pirmkārt, Twitter datora aplikācijas (tālāk tekstā – klienti) paši ik pēc noteikta minūšu skaita atjauno Twitter straumi un lielākā daļa no tām kādā noteiktā veidā paziņo, ka ir parādījies kāds jauns ziņojums. Tas nozīmē to, ka nav visu laiku manuāli jāiet twitter.com un manuāli jāpārbauda vai nav kāds jauns ziņojums. Otrkārt, ja twitter lapa ir pārslogota, Twitter klients vienkārši nereaģē un nav jābojā nervi skatoties uz balto vali. Twitter klients atjaunos lapu un paziņos par jaunajiem tvītiem tiklīdz pie kārtējās straumes atjaunošanas ar lapu viss būs kārtībā. Treškārt, twitter.com lapā, lai apskatītos mentions* (pieminēšanas) vai Direct Messages* (tiešos ziņojumus), ir jāieiet attiecīgajās sadaļās. Un gadījumā, ja viņās ir parādījies kas jauns, viņas nekā netiek izceltas. Lietojot klientus, nepastāv risks palaist šīs lietas garām, jo šie notikumi tiek izcelti (katrā klientā šī problēma ir atrisināta savādāk). Tas nozīmē, ka pastāv mazāka iespējamība palaist garām tikai sev adresētos ziņojumus vai sevis pieminēšanu publiskajā telpā. Ceturtkārt, ja ir vairāki twitter profili, kuri tiek pārbaudīti no viena datora (savs un korporatīvais, vairāki ģimenes locekļi lieto twitter vai kādā citā gadījumā), aplikācijas piedāvā iespēju sekot līdzi vairākiem twitter kontiem vienlaicīgi, bez sāpīgās ielogošanās/izlogošanās Twitter.com mājaslapā. Arī tad, ja tiek lietots tikai viens profils, twitter desktopa aplikācijas vienmēr atcerēsies paroli un katru reizi startēju datoru šīs aplikācijas palaižās pašas vai arī to palaišanai ir vajadzīgs tikai dubultklikšķis. Tas ir ātrāk, ērtāk un nesāpīgāk nekā ieiešana un ielogošanās twitter.com mājaslapā. Piektkārt, lietojot twitter profesionālām vajadzībām aplikācijas ļauj nepārtraukti un vienkārši sekot atslēgvārdu pieminēšanai, hashtag plūsmām un citādi monitorēt šo salīdzinoši populāro sociālo mediju un notikumus tajā. Mīnusi. Iespējams, ka kādu palaidīšu garām, jo, veidojot šo rakstu, vados tikai pēc savām personīgajām pieredzēm. Viens ir tas, ka liela daļa šo klientu nepiedāvā apskatīt tvītus, kuri ir retvītoti izmantojot oficālo twitter.com mājaslapā iebūvēto “Retweet” funkciju. Un, ja arī piedāvā, tad bieži vien netiek piedāvāta iespēja apskatīt, cik daudzi un tieši kuri cilvēki šo ziņu ir retvītojuši šādā veidā. Pieņemu gan, ka ar laiku šī problēma tiks atrisināta. Daļa twitter klientu vēl joprojām neļauj retvītot tvītus pēc šī oficālās metodes. Piedāvājot tikai iespēju automātiski pielikt priekšā tvītam maģiskos burtus “RT”* un avota lietotājvārdu, kuram, savukārt, vēl priekšā tiek pielikts “@” simbols, lai […]

jūnijs 27, 2010