Kādu laiku atpakaļ jau rakstīju par Like&Share konkursiem – pieminot to bezjēdzību, slikto stilu un neatbilstību Facebook noteikumiem. Links uz rakstu – “Facebook” konkursi, kuros figurē vārdi “Share” un “Like”- vai tas ir slikti?
Šķiet, ka ir pienācis parunāt par vienu lietu, kuru ikdienā Facebook redzam ik uz soļa – ieraksti (parasti ar attēliem), kas aicina vienā vai otrā veidā ietagot draugu. Visbiežāk manāmās kombinācijas – “ietago draugu, kuram noderēs/vēlies uzdāvināt/gribētos produktu X” un “Ietago draugus, ar kuriem kopā gribētu piedzīvot notikumu X”. Protams, vēlāk tiek solīta izloze, kurā laimīgie uzvarētāji tiešām varēs izbaudīt apsolīto balvu.
Ir tāda lieta, ka dažkārt šādi konkursi notiek bez seguma, proti, konkurss ir, bet balvu fonda nav. Katra paša ziņā ir izvērtēt, cik uzticams ir konkurss, tā balvu fonds un/vai tā organizatori. Šoreiz gan vairāk par tiem konkursiem, kurus rīko īsti zīmoli ar īstām balvām un īstām izlozēm.
Neatbilstība Facebook noteikumiem
Šī ir lieta, kas droši vien nav ienākusi prātā lielākajai daļai zīmolu pārstāvju, kas rīko šāda veida aktivitātes savās Facebook lapās. Facebook diezgan konkrēti pasaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt Facebook lapās:
Promotions may be administered on Pages or within apps on Facebook. Personal Timelines and friend connections must not be used to administer promotions (ex: “share on your Timeline to enter” or “share on your friend’s Timeline to get additional entries”, and “tag your friends in this post to enter” are not permitted). Pilnie Facebook lapu noteikumi
Cik “bīstami” tas ir? Ja godīgi – droši vien necik. Es neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka Latvijā būtu sodīta kāda Facebook lapa par konkursu neatbilstību noteikumiem. Patiesībā, es neesmu dzirdējis, ka tā būtu noticis arī jebkur citur. Potenciāli, kādā brīdī Facebook varētu sākt veltīt kaut kādu uzmanību šai lietai, bet, lai kā man arī to gribētos, es nedomāju, ka tas notiks pēkšņi, tuvākajā laikā un kur nu vēl mūsu valsts teritorijā.
Ētika ir tāda interesanta lieta, kas lielā mērā atkarīga arī no tā, kā pieņemts uzvesties un katra paša ziņā ir izvērtēt, cik ļoti svarīgi ir ņemt vērā iekšējos Facebook noteikumus. Mēs tos ņemam vērā un izglītojam arī savus klientus par šīm lietām – uz vienas rokas pirkstiem (un nevajag pat pusi no tiem) varu saskaitīt šādus konkursus, kurus esam rīkojuši dažu pēdējo gadu laikā. Lielākoties, jo zīmolu globālie HQ pieprasa aktivitātes uz Zsv visos tirgos, bet ne visos tirgos piešķir tām arī budžetu. Tā vienkārši ir realitāte un dažreiz ir jādara tas, kas ir jādara pat, ja perfektā pasaulē es vienu vai otru lietu izvēlētos nedarīt.
Ietago draugu konkursu efektivitāte
Daudzus gadus atpakaļ, kad vēl strādāju stipri lielākā struktūrā, šādu klientu, kuriem tika veidotas dažādas aktivitātes sociālajos tīklos, manā daļējā pārziņā bija stipri vairāk, mēs piefiksējām vienu lietu. Ir tādas Like&Share ģimenes – vienu dienu aģentūrā ierodas dāma, kas paņem balvas ne tikai sev, kuras ir vinnējusi dažādu zīmolu konkursos, bet arī pa komplektiņam māsai, vīram, mammai un bērnam.
Ir divas lietas, kuras šādu konkursu rīkotāji norāda pie ieguvumiem – papildu bezmaksas reach (sasniegtie lietotāji) un engagement.
Reach
Daudz lētāk šo reach var sasniegt vienkārši izmantojot Facebook maksas iespējas. Izmaksas par 1000 sasniegtiem lietotājiem var būt pat zem 1€, kas nozīmē, ja balvu fonds ir 50€, tad ar konkrētu uzņēmuma ziņu būtu bijis iespējams sasniegt 50 000 cilvēku, no kuriem daļa, iespējams, arī izdarītu pirkumu. Turklāt, šī sasniegtā auditorija arī būtu tēmējama, jo apmaksātā reklāma ļauj notēmēt ziņas ļoti konkrētām demogrāfiskajām grupām. Konkursu gadījumā esmu stipri skeptisks par sasniegtās auditorijas kvalitāti – piemēram, visaktīvākie lietotāji ir jaunākie lietotāji. Ne visiem zīmoliem, kas veido šādas aktivitātes, mērķa grupa ir tīņi.
Engagement
Status quo ir, ka viss engagement ir labs (tas, kurš nav negatīvs). Tā arī ir, ja neskaita treknus izņēmumus.
Pirmkārt, engagement, kas nav no mērķauditorijas, ir bīstama lieta – tas var likt izdarīt kļūdainus secinājumus par to, ko īstenībā grib mērķauditorija. Piemēram, ja Mercedes ierakstus Like’o tīņi, tad ir ļoti sarežģīti pateikt, kuras no satura vienībām īstenībā ir vairāk uzrunājušas maksātspējīgo pieaugušo auditoriju.
Otrkārt, es izdalu divus engagement veidus – dabiskais un forsētais (forced). Dabiskais engagement ir, kad mēs ražojam kvalitatīvu saturu (dažreiz sanāk labāk, dažreiz sliktāk – tas ir normāli) un cilvēki uz to reaģē. Uzņēmumi tad skatās, kas tiem strādā labāk, izdara secinājumus un nākotnē droši iet tālāk, kļūst drosmīgāki vai gluži otrādi – sašaurina tēmu loku. Forsētajam engagement, manuprāt, nav pilnīgi nekāda sakara ar kvalitāti, lietotāju interesi vai jebko citu pozitīvu. Ja kāds atdod produktus par like, nevis naudu, tad tā ir šī paša zīmola izvēle. Droši vien citādāk nevar. Dabiskais engagement ir labāks, bet arī daudz grūtāks par to uzspiesto versiju.
Treškārt, es pilnībā saprotu, no kurienes šādiem konkursiem aug kājas. “hej, mēs varam uztaisīt tādu pašu loteriju kā ar tiem čekiem, bet šis būs vēl labāk, jo viņi ietagos arī savus draugus”. NĒ. Izlozes, kurās piedalās izdarot pirkumu vismaz liek nopirkt produktu. Iespējams, ka izlozes ROI ir labs jau tajā brīdī, kad izdara pirmo pirkumu, bet, ja nē, tad cilvēks vismaz ir izmēģinājis produktu. Sociālo tīklu loteriju ieejas latiņa ir daudz daudz zemāka (lētāka).
Veiksmīgie “ietago draugu” konkursu piemēri – mums bija pirkumi
Šo es esmu dzirdējis vairākkārt: “Nemuldi, mums bija viens tāds konkurss un mēs pārdevām riktīgi daudz produkta X – atpelnījām investīciju ar uzviju.”
Mana īsā atbilde – arī spēļu zālēs daži dažreiz laimē.
Protams, ka ir labie piemēri. Lielākā daļa uzņēmumu ir sociālajos tīklos dēļ dažiem labiem piemēriem. Tie, kas nozarē ir ilgāk, zina, cik daudz un bieži kādreiz tika pieminēti “Stilīgi apavi” kā ļoti labs piemērs. Tie, kas paši strādā reklāmā un/vai komunikācijā saprot, ka viena lieta ir viens labs stāsts, bet pavisam cita – īstie skaitļi.
Arī šie konkursi dažreiz izšauj un nostrādā. Diemžēl gan jāsaka, ka ne tuvu ne puse, pat ne desmitā daļa. Tie ir tikai mani vārdi, bet – nedariet tā, nav jēgas.
