Es atvainojos tiem, kas strādā backgroundā ar partiju (šajā gadījumā – Jaunās Vienotības) profiliem. Es jūs pazīstu un negribu jūs apbēdināt, bet šajā gadījumā šis, manuprāt, bija un ir efektīvākais līdzeklis, lai atgādinātu, ka nav ok lietas. Jūs zinat, kas jūs esat. Es tiešām atvainojos.
Solis 1: Ieliekam šo jautājumu dienaskārtībā un piešķiram tam nr. 1 prioritāti. Bez normālas medicīnas ir vienalga kā sadala novadus, kas būs jaunais policijas šefs un vai notiks Olimpiskās spēles. Un ārsti ir šīs sistēmas pamats, sienas un jumts. Viņiem ir jābūt labām algām un lieliskiem darba apstākļiem.
Solis 2: Atrodam, kam atņemsim naudu. Protams, ka koncertzāli vajag, pensionāriem pensijas vajag, ceļus vajag un visu citu vajag, bet mēs esam sakārtojuši prioritātes un ir jāatrod, kur visnesāpīgāk noņemt naudu. Pateikšu priekšā – nesākt darīt jaunas lietas (khm, koncertzāles un laikmetīgie muzeji, piemēram), kurām vajadzēs daudz naudas gan sākumā, gan pēc tam. Otrkārt, atteikties no tā, kas nav nepieciešams – salūti un citas ballītes, Nacionālā apvienība utt.
Solis 3: Kad ir nauda, uzreiz liekam viņu trauciņā, uz kura rakstīts “ārstu algas”. Bez domāšanas. Par daudz ielikt tuvākajā laikā nespīd. Ielikt un justies labi par labu darbu, kurš gan vēl nav beidzies.
Solis 4: Kad ārsti saka, ka viņiem vairs nevajag un viņi saņem vismaz tikpat, cik deputāti, paskatāmies, kas ir prioritāte nr. 2.
*
Manas metodes varbūt nav perfektas, bet es diezgan ok māku rakstīt un fotošopā uzlikt tekstu uz bildes – būtu muļķīgi paš-ekspresijā to neizmantot. Un šis ir jautājums, kas man rūp, jau sen. Šis arī ir jautājums, kurš mani diezgan uzvelk. Varbūt nav skaisti un rožaini šādi darīt, bet jauki palūgt līdz šim nav strādājis un vienalga juridiski nekorekti vai kā, šis jautājums bija jārisina jau sen, jo nekorektas ārstu algas Latvijā ir jau 30 gadus.
Par šo jautājumu, cilvēktiesībām un, iespējams, vēl šo to es turpināšu izteikties, kad jutīšu nepieciešamību un mani neapturēs tas, ka kādā brīdī kāds asāks izteiksmes veids var kaitēt kaut kādai manai reputācijai. Es nevaru izslēgt to, ka man rūp – tāpat kā ārsts rezidents nevar atļauties normāli dzīvot viens pats, samaksājot par dzīvokli, pārtiku, transportu un atpūtu.
Es par šo arī diezgan sen jau runāju – rekur atbalss no 2016. gada – algas vēl joprojām uz rokas nav pāri 1K.
Es zinu, ka kaut kādā mērā ar šādām aktivitātēm šobrīd leju ūdeni arī uz dzirnavām, kuras galīgi nevajadzētu griezt, bet tas arī nav pietiekoši stingrs arguments, lai es paklusēto un par šo un citām lietām nedomātu/neizteiktos. Nav arī tā, ka mani ieraksti varētu veikt kādu apvērsumu – vidēji manu vienu ierakstu redz 3-4 tūksoši cilvēku, tā kā nekas tāds, kas būtiski varētu mainīt sabiedrisko domu vai ko ietekmēt. Tas arī nav mans mērķis – mērķis ir pievērst šim jautājumam uzmanību un likt manīt, ka šis jautājums netiks aizmirsts ne šodien, ne pēc nedēļas, ne nākamajās vēlēšanās.
Paldies par uzmanību. Ceru, ka visiem viss forši un sociālās distances tiek ievērotas, lai ārstiem vismaz nekļūst vēl grūtāk, nekā būs arī bez mums.
