Mobilie operatori ir viltīgi – kad runa ir par viņu tīkla pārklājumu, viņi nesaka, ka pieejams tik un tik procentos Latvijas teritorijas.
Viņi saka, ka pieejams tik un tik procentiem Latvijas iedzīvotāju.
Tas varbūt ir nedaudz maldinoši, jo ne jau visu laiku (visur) šiem iedzīvotājiem ir pieejams šis tīkls, bet nevar arī teikt, ka melots.
Operators ir ieinteresēts šo % audzēt pēc iespējas ātrāk un to panākt var tikai izvietojot jaunas bāzes stacijas vietās, kur tās būs noderīgas lielākajam iespējamajam iedzīvotāju skaitam.
Mērķis sasniegt pēc iespējas vairāk cilvēku motivē uzņēmumā visu pakārtot maksimālai efektivitātei.
Digitālajā mārketingā ierastā prakse ir KPI maksimāli pietuvināt biznesa mērķiem.
Es nevaru stāvēt blakus līguma parakstīšanas brīdī, bet es varu optimizēt savas darbības uz to, lai mājaslapā tiktu aizpildīts maksimāli daudz pieteikuma anketu.
Ja aģentūra/frīlanceris un klients par šo ir uz vienas lapas, tad nevienā pusē neviens netērē laiku un enerģiju uz lietām, kuras šo rezultātu nenesīs.
Es zinu, kur lēti dabūt sekotājus Facebook lapām un kā uz mājaslapu atvest kaudzi ar lētu trafiku, bet tā kā mani klienti zina, ka šādu vingrinājumu izpilde nevienam biznesu neattīstīs, man tas nekad nav jādara.
Par spīti tam, ka es ikdienā pa logu redzu Vesetas, Zirņu, Skanstes un gandrīz arī Valdemāra ielas velojoslas, man ļoti nepatīk tas, ka mēs šajā jautājumā neejam uz priekšu.
Uz papīra mēs pēdējos gados esam pielikuši ļoti daudz veloceļu/joslu kilometrus, bet, ja paņemam paraugu no mobilo operatoru grāmatas, mēs droši vien nekur tālu neesam tikuši.
Velojoslu kilometri nav KPI.
KPI ir cik procenti Rīgas iedzīvotāju var aizbraukt uz darbu/skolu abos virzienos pa nepārtrauktām (& drošām) velojoslām, kuras ir 300m rādiusā no abiem galapunktiem un pret kājāmgājēja maršrutu ir max 20% garākas.
Ja mēs šiem nosacījumiem piemetam klāt vēl to, ka tām ir jābūt droši izbraucamām ar vismaz 10km/h ātrumu, tad šis % droši vien ir tuvu nullei.
Maģistrālo ielu velojoslas (Valdemāra, piemēram) nav droši izbraucamas ar 10kmh (piemēram, Valdemāra krustojumos ar Briāna un Mālpils ielām)
Smukās velojoslas (Bruņinieku iela) nav maģistrālas.
Daļa velojoslu ik pa laikam kļūst par Šrēdingera velojoslām, jo pieturu tuvumā tās “izgaist” un pēc pieturas atkal atdzīvojas.
Kamēr mēs nesāksim prasīt strādājošus risinājumus, mums turpinās dot bezjēdzīgus kilometrus un mēs tā arī nesapratīsim, kāpēc esam neapmierināti.
