Ir tādas dienas, kad dzīve ir ļoti vienkārša – 16 nomoda stundas aizpilda darbs, ēšana un izpriecas. Tam arī nevajag nekādu lielāku plānu, lielais skaistums ir vienkāršībā un tīrībā. Tā ir laba sajūta, jo nekas netrūkst.
Bet ir arī tādas dienas, kad šie daži nedaudzie dzīves pavedieni sasienas vienā lielā kamolā, kuram nav redzams & atrodams vairs pilnīgi neviens gals. Tas kamols arī ņem un savelkas tikai ciešāks. Tu esi tas kamols. Un tad, kad Tu esi tas kamols, ir ļoti bail, jo visapkārt ir lamatas – citi nezina, ka Tu šodien esi tas kamols. Citi nezina, ka šodiena ir vissliktākā diena jebkādām sliktām ziņām.
Labajās dienās ir grūti atcerēties kas tik slikts ir sliktajās dienās.
*man bija viena trauksmes diena. pa sienām rāpot vēl nemāku, mēģināju pierakstīt.
