Tiem, kas nezina, kas ir Couchsurfing – pamatā tas ir serviss, kurā viens otru atrod cilvēki, kas ceļojot grib palikt pie citiem cilvēkiem vai arī ir ieinteresēti izmitināt šādus ceļotājus pie sevis. Kaut kādā mērā kā tāds airbnb, bet neviens nevienam nemaksā. Couchsurfing gan tika dibināts jau 2003. gadā, kamēr airbnb tikai 2008.
Pa gadiem Couchsurfing ir apaudzis ar daudz ko citu un šī bāzes funkcionalitāte jau sen vairs nav vienīgais, ko tas piedāvā. Mana personīgā pieredze līdz vakardienai gan ir bijusi tikai kādus 10+ gadus atpakaļ, kad vienreiz pie sevis izmitināju vienu vācieti un portugāli, bet pats reiz paliku pāris naktis Tallinā.
Viena no šīm papildu iespējām, ko var iesākt ar couchsurfing, ir events. Līdzīgi kā FB, šeit jebkurš var izveidot pasākumu, kas rādīsies visiem aplikācijas lietotājiem netālu no paredzētās pasākuma atrašanās vietas.
Splitā pagaidām Couchsurfing esmu redzējis tikai divu veidu pasākumus/eventus – viens ir keramikas nodarbības ceturtdienās, bet otrs – meetupi.
Tā kā pagājušās ziemas mācība bija, ka man tomēr vajag redzēt cilvēkus, es jau kādu laiku atpakaļ nolēmu, ka šo iespēju izmantošu. Ar “šo iespēju” es domāju meetup’us nevis keramikas nodarbības.
Splitā ir kaut kādi cilvēki, kas te dzīvo jau ilgāku laiku, tāpēc ļoti daudz kas notiek whatsapp grupā, kas ir izaugusi no iknedēļas meetupiem. Šai grupai pievienojos jau pirms pāris nedēļām, kad Šibenik satiku dažus couchsurferus, kas bija atbraukuši no Splitas un pastāstīja kas un kā notiek Horvātijas otrajā lielākajā pilsētā.
Pasākums, uz kuru nolēmu doties, Couchsurfing eventos bija pievienots, bet lielākā daļa komunikācijas par to notika tieši šajā Splitas expatu/nomadu Whatsapp čatā.
Šī man nedaudz ir izkāpšana no komforta zonas, jo nepazīstami cilvēki, kas uzreiz ir vairāki, nozīmē small talk, kaut kādas iniciatīvas izrādīšanu un intereses izrādīšanu. Man šis nenāk viegli – es esmu bišķīt introverts un man patīk ātri iet dziļumā. Small talk es varu un man pat mēdz sanākt, bet es to varu tikai ļoti īsu brīdi, pēc kura ļoti ātri sāk nosēsties manas mentālās baterijas.
Pasākums kā pasākums – nekas ļoti pārsteidzošs. Visi satiekas iepriekš sarunātā bārā no 19:30 un aptuveni pusstundas laikā visi pamazām ir ieradušies. Lielākā cilvēku ir tikušies jau iepriekš un pazīst viens otru, bet daži ir tādi paši kā es – atnākuši un cer, ka kāds ar viņiem parunāsies. Labs social anxiety. :)
Vakara gaitā parunājos ar vairākiem cilvēkiem un balstoties uz šo pieredzi droši vien pievienošos šiem pasākumiem arī turpmāk, kamēr būšu Splitā un nebūs salikti kādi citi plāni.
Iepazinos ar britu dāmu, kas strādā veselības aprūpē un ir dažus gadus nodzīvojusi Tanzānijā (šo valsti vispār apsvēru apmeklēt šoziem, bet beigās atteicos no šīs idejas); diviem franču džekiem (23,24), kas ar mugursomām un stopiem apceļo Eiropu; amerikāni, kurš pārvācies uz Splitu no Kalifornijas un tagad te meklē darbu un vispār jaunu nozari, vācieti, kurš arī mēģina te palikt dzīvot un meklē attālinātu darbu, vienu somu, kurš raksta kaut kādu skolas darbu, plus vēl citiem, ar kuriem kopā atradām lietas, par kurām smieties ir ok.
Vakara gaitā vismaz 2x tika nomainīti bāri, bet es jau no otrā bāra devos mājās. Esmu sācis celties agri un man ap desmitiem jau sāk nākt miegs un gribās gultu. Šorīt arī biju ļoti priecīgs par to, ka vakar ne ar ko neesmu pārspīlējis. :)
