Labdien. Šis bloga ieraksts vispār varēja uzrakstīties jau ļoti sen, bet nesanāca.
Kāpēc pārziemot kaut kur citur?
Manā gadījumā – man vajadzēja vairāk gaismas. Es esmu ok ar aukstumu ārā un arī slapjums man pārāk netraucē, bet iepriekšējā ziemā (20/21) sapratu, ka ar covid ierobežojumiem dzīvošana un strādāšana mājās konstantā tumsā mani dzen diezgan tumšos virzienos. Paralēli tam, ap pavasara sākumu sapratu, ka neesmu nevienu savu klientu saticis vismaz pus gadu – respektīvi, es būtu varējis sēdēt pilnīgi jebkur citur pasaulē un neviens neko pat nebūtu pamanījis.
Iespējams, ka tas būtu palicis idejas līmenī un pa vasaru būtu aizmirsies, ka ziemā būs grūti, bet pagājušā gadā man trāpījās divi ļoti intensīvi projeki, kurus abus ļoti gribēju, bet tie mani izdedzināja. Pa vidu šiem projektiem vēl vienā siltā piektdienas pēcpusdienā vasaras pašā sākumā saņēmu zvanu, ka ir notriekta mana ome – cilvēks, kurš mani praktiski ir audzinājis līdz 18 gadu vecumam. Šī tāda atkāpe, lai pastāstītu to, ka aiz saulainiem instagramiem mēdz būt diezgan liela miskaste, kas izpaužas kā tāda čaulas funkcionēšana uz minimālās programmas izpildi. Bija diezgan slikti. Šobrīd ir labāk.
Tad nu saliekot šo visu kopā, braukšana kaut kur citur bija vairāk gaisma tuneļa galā, nevis tikai plika vēlme viegli padzīvot. Es ļoti gaidīju to oktobra sākumu, kad bija paredzēts noslēgties otrajam no abiem projektiem un varēšu doties ceļā. Un tā arī bija – atrodoties Portugālē/Spānijā es ļoti novērtēju tās 3 papildu dienasgaismas stundas.
Šogad es plānoju atkārtot pārziemošanu ārzemēs, bet motivācija jau ir pavisam cita – gribu pavadīt laiku vēl dažās vietās, kur nekad neesmu bijis. Sākšu ar Horvātiju un tad jau redzēs.
Kaut kādā mērā es šādi atgūstu to, ka neesmu bijis Erasmusos un arī citos veidos iepriekš ārzemēs biju bijis tikai pa kādai nedēļai.
Kāpēc Portugāle un kāpēc Portimão?
Nenoliegšu, ka idejas un varianti, kur doties bija vairāki, bet beigās izvēlējos doties uz Portimao, jo draugi jau iepriekš bija izvēlējušies šo vietu un norezervējuši sev AirBnb uz diviem mēnešiem. Man tas šķita ērti un droši, jo tas nozīmēja, ka ierodoties Portimao varēšu pāris naktis palikt pie viņiem uz dīvāna, kamēr atradīšu sev dzīvesvietu. Pluss arī tas, ka viņi jau tur būs kādu nedēļu apbružājušies un būs skaidras kaut kādas pamatlietas, par kurām nebūs viss jānoskaidro no nulles.
Iepriekš biju tikai paskatījies šīs pilsētiņas wikipedia lapu (55 000 iedzīvotāju, ko gan uz vietas nejutu – tas varbūt tikai vasarā) un aptuvenās dzīvokļu īres cenas.
Ja es tagad brauktu uz šo pusi vēlreiz, droši vien izvēlētos kādu lielāku pilsētu vai vismaz tādu, kas nesezonā tik ļoti “neizmirst”. Lielāko daļu laika es tāpat pavadu mājās darot darba lietas vai vienkārši dzīvojoties savā nodabā un staigājot apkārt, bet man ir vajadzīgs, lai varu iziet ārā un paskatīties uz cilvēkiem. Ja piektdienas vakarā pat galvenās ballīšu ielas bāri ir patukši, man tas īsti neder.
Es biju Portimao daļā, kas ir pilnīga tūristu zona (Praia da Rocha) un dažbrīd bija sajūta kā spoku pilsētā.
Kā ceļot
Spoiler alert – ja gribās lēti un ērti, nebrauciet ar moci.
Pagājušā gada septembra sākumā, kad jau zināju, ka braukšu ar moci, intereses pēc paskatījos aviobiļešu cenas – nokļūt līdz Faro (stundas brauciena un 10€ attālumā no Portimao) oktobra sākumā varēja par 100€ ar Ryanair tiešo reisu, bet brauciens ar motociklu līdz Portugāles dienvidiem man izmaksāja aptuveni 800€ (prāmis no Palangas līdz Vācijai, maksas ceļi, viesnīcas, benzīns, ēšana). Ar auto (it īpaši, ja vēl daļa izmaksu dalās uz vairākām galviņām) jau būtu lētāk – benzīnu ēd aptuveni tikpat un dienā var nobraukt vairāk km (attiecīgi atkrīt arī kāda viesnīcas nakts), plus var paņemt līdzi vairāk mantu, jo mocis šajā ziņā ir diezgan ierobežots.
Auto (un kaut kādā ziņā arī motocikla) izmantošanas gadījumā gan ir jāņem vērā, ka lielākās pilsētās centrālajos rajonos būs jādomā arī par tā noparkošanas izmaksām, kas var nebūt mazas un mierīgi būt simtos. Mazākās pilsētās un nomaļākās vietās gan tā nebūs problēma.
Man arī sanāca ieguldīt moča remontos, jo nenopirku tomēr svaigu no salona – nomainīju padaudz ar elektroniku saistītas lietas + nācās mainīt riepas. Viena mēneša budžets uz šo kopā aizgāja.
Šogad es došos ceļā bez motocikla – viens ir tas, ka daudz lētāk, bet otrs – tas ļauj būt mobilākam. Ja no Horvātijas gribās nokļūt, piemēram, Spānijā, tad tas ir viens dažu stundu un 21€ vērts lidojums ar Ryanair, bet, ja to pašu gribās izdarīt ar moci, tad tās ir kādas četras piecas dienas un kādi ~500-800€ (2700-3000km). Jā, ar moci dienā var nobraukt tikai aptuveni 500-700km. Ok, ja ļoti grib, var arī vairāk, bet tas notiek uz pašsajūtas un, iespējams, arī drošības rēķina. Protams, ir forši, ja galapunktā esot ir savs transports, bet es neesmu tik bagāts. Ja šausmīgi sailgošos, noīrēšu uz kādu dienu Vespu. :)
Nopients arguments ir arī tas, ka es tomēr attālināti strādāju (plus pa vakariem lasīšu lekcijas) un man īsti neder nedēļu pavadīt uz motocikla, ja izdomāju nomainīt valstis.
Kā jau minēju, šogad sākšu ar Horvātiju, kur pavadīšu pirmos divus mēnešus un tad droši vien tālāk uz Spāniju (siltumu arī tomēr gribās). Akmenī iekalts gan vēl nekas nav (ja neskaita Horvātijas daļu – tur man jau ir biļete un sarunāta dzīvesvieta).
Kur dzīvot
Pirmkārt, vienmēr ir vērts paskatīties, kāds ir piedāvājums AirBnb. Otrkārt, var dzīvot arī viesnīcā. Atkarīgs arī no dzīvošanas ilguma – ja man būtu vajadzīga vieta tikai uz vienu mēnesi ziemā, droši vien nečakarētos un vienkārši paņemtu airbnb, bet tā kā apkārt dzīvošos 6-9 mēnešus, tad visu laiku palikt dažādos airbnb īsti atļauties nevaru.
Manā gadījumā – gribēju, lai manas mēneša izmaksas par dzīvošanu saglabājas +/- Rīgas dzīvesvietas līmenī, tāpēc uzreiz jau zināju, ka meklēšu vietējo sludinājumu lapas un īrēšu dzīvokli caur kādu Portugāles ss.lv analogu. Sajūtu līmenī šķiet, ka līdzvērtīgi dzīvokļi ar airbnb starpniecību ir 2-3x dārgāki par tiem, kas ir sludinājumu portālos.
Cenas starpība ir pietiekoši nopietna un galu galā Portugālē dzīvoju dzīvoklī ar skatu uz okeānu par 580€ mēnesī. Šī cena iekļāva visus komunālos un citus maksājumus, plus stāvvietu mocim zem mājas slēgtā teritorijā, kas bija svarīgi manam KASKO. Dzīvoklim bija divas guļamistabas un tas nebija gluži pirmā svaiguma, bet viss bija pieklājīgi un bija pat tādas ekstras kā trauku mazgājamā mašīna.
Tātad, katrā valstī un pat vietā ir kaut kāda sava specifika, bet man šķiet prātīgi sākt ar vietējā sludinājumu portāla noskaidrošanu. Portugālē tas ir olx.pt, Spānijā – idealista.com.
Bez vietējiem sludinājumu portāliem ir vērts ielūkoties arī Facebook marketplace un pameklēt konkrētās vietas Fb grupas – šajās grupās bez tā, ka var gadīties atrast kādu labu mājasvietas piedāvājumu (var arī pats pajautāt pēc tāda), ir iespējams iepazīties ar vietējām aktualitātēm un citām lietām, kas dzīvošanai var iedot papildu garšu (pasākumi utt.).
Jau redzu, ka manu šoziemas vietu izvēli ietekmēs tieši dzīvesvietas izmaksas dažādās eiropas vietās. Nav tā, ka visur var kaut ko lētu un labu atrast.
Kā ir tur uz vietas
Normāli. Nekas mani pārāk nepārsteidza. Portugālē bija viegli tikt pie bezlimita interneta sim kartes, Spānijā pēc tam bija nedaudz sarežģītāk. Ēšana pa maku nesita. Forši tas, ka viss jauns – interesantas ir arī visas mazās lietiņas. Pietrūkst ierasto biedru, kurus Rīgā var satikt kad vien ienāk prātā. Tu tik un tā esi tūrists vietējo acīs.
Visādi citādi viss atkarīgs no paša vēlmēm – var līdz kaulam iepazīt vietu, kur dzīvo vai arī izmantot to kā bāzi, lai apskatītu visu, kas pieejams tuvākā un tālākā apkārtnē.
Manas personīgās mācības no iepriekšējās ziemas
Es vairs nepalikšu galīgi mazās vietās – man der būt lielāko daļu laika pavadīt vienam pašam (un pat patīk), bet man ir nepieciešams, lai varu paskatīties uz cilvēkiem, kad man uznāk tāda vēlme.
Braukt ar moci ir dārgi – šo es atkārtošu tad, kad dzīve būs vienkāršāka un naudas vairāk. Braukt ar moci un domāt par darbu, kurā spiež dedlaini, nekādu lielo prieku nesagādā.
Ir jāatrod vietējais coworking – gan tāpēc, lai izveidojas kaut kāds ritms un neatkārtojas Rīgas scenārijs, gan tāpēc, ka tā droši vien var atrast kādu vietējo domubiedru, ar ko pārmīt kādu vārdu.
