*Retārgetings un remārketings ir viens un tas pats. It kā sīkums, bet dubults neplīst – lai nerodas pārpratumi.*
Iedomājies vidējo Latvijas iedzīvotāju. Vidējais Latvijas iedzīvotājs nav Tavs klients, ja vien Tu neesi Swedbank vai Sadales tīkli.
Ja Tu esi vidējais Latvijas uzņēmums ar mājaslapu, kurā var pieteikties uz pakalpojumu vai kaut ko nopirkt, vidējais Latvijas iedzīvotājs pat nav īsti informēts par Tavu piedāvājumu. Tas nav pārmetums, tā ir realitāte un tas ir ok. :)
Citādāk ir ar Tavas mājaslapas vidējo apmeklētāju – viņš ir bijis pietiekoši ieinteresēts tajā, ko Tu varētu piedāvāt, lai apmeklētu Tavu mājaslapu.
Vidējais Latvijas iedzīvotājs ir tas, kuru Tu vairāk vai mazāk sasniedz ar kampaņām, kuras ir mērķētas pēc demogrāfiskiem rādītājiem, google meklējumiem un citiem tārgetinga veidiem, kurus piedāvā Google, Meta un citas reklāmas platformas.
Retārgetings ir kampaņas tips, kurā tārgetinga pamatprincips ir mērķēt tikai tos, kuri ir bijuši mājaslapā.
Iemesls, kāpēc šīs kampaņas ģenerē daudz lielāku konversiju skaitu uz mazāku klikšķu skaitu, nekā citas kampaņas – retārgetinga kampaņas mērķauditorija jau ir izgājusi “atlasi” (ar savu apmeklējumu) – devusi signālu, ka ir ieinteresēti.
Ir gan jāatcerās, ka retārgetinga auditorija (tie, kas ir bijuši mājaslapā) arī nav viena masa ar cilvēkiem, kas tā vien nevar sagaidīt, kad varēs šķirties no savas naudas.
Tie, kas ir atnākuši no Facebook kampaņas – liela daļa no šiem cilvēkiem vispār nav ieinteresēti Tavā piedāvājumā. Viņi vienkārši netīšām mobilajā aplikācijā nospieda uz reklāmas.
Google paid search, kas ir tikai viena no sadaļām, arī nav viena liela masa. Ja cilvēks rakstīja produkta nosaukumu un pēc tā viņam parādījās reklāma – viņš ir ieinteresēts.
Tie, kas atnāca ierakstot mājaslapas adresi brauzerī – tie jau zina, ko viņi grib un ir ļoti ieinteresēti.
Kā ieinteresētāko esmu ielicis retārgetinga kampaņas auditoriju, jo šie cilvēki jau ir spēruši pirmo soli pretī pirkumam. Atšķirībā no visiem pārējiem, ko tēmējam ar citām kampaņām un pēc citiem parametriem.
Realitātē – ja vidējai mājaslapai konversijas rādītājs ir 1-2% (viens līdz divi cilvēki no simta izdara pirkumu), tad no tiem, kas atvesti ar remārketinga kampaņu, šis rādītājs ir vairākas reizes augstāks.
Retārgetings/remārketings ir lēts
“Lēts” ir relatīvs jēdziens un lētas konversija ir tāda, kas izmaksā mazāk nekā vidējā. Kad tādas ir iespējams paredzami iegūt, tam nauda netiek žēlota.
Interneta reklāmā ir tā, ka galu galā mēs maksājam par klikšķiem un praktiski nekad nav tā, ka lētākais iespējamais klikšķis ir visizdevīgākais.
Ja pie manis atnāktu kāds, kurš teiktu, ka viņam vajag vienkārši lētus klikšķus, es uztaisītu kampaņu Metā bez jebkāda tārgetinga un uzliktu, lai reklāmas rādās mobilajās aplikācijās. Lielākā daļa paspētu nospiest back pirms mājaslapa ir ielādējusies un šie cilvēki attiecīgi pat neparādītos mājaslapas statistikā, bet uzdevums būtu izpildīts.
Tā kā realitātē uzņēmumus interesē ieņēmumi un nevienam nemaksā par to, ka viņiem kampaņai ir bijuši lēti klikšķi, man nekad tā nav nācies darīt.
Jo ilgāk strādā ar klientu, jo efektīvākus un specifiskākus tārgetinga veidus atrodi. Daži no šiem tārgetingiem ir ar vidēju klikšķa cenu un normālu pirkumu skaitu (1%, piemēram) uz 100 klikšķiem.
Citi tārgetingi nozīmē jau ļoti dārgus klikšķus, kurus attaisno augsts conversion rate rādītājs – ieguvums beigās ir pietiekoši vērtīgs, lai tie klikšķi būtu tā vērti.
Retārgetinga klikšķi ļoti reti izceļas ar augstām cenām, bet vairāk vai mazāk vienmēr ir ļoti efektīvi no pirkumu/pasūtījumu viedokļa raugoties.
Retārgetinga zemo izmaksu iemesls ir auditorijas izmērs.
Šajā gadījumā “lēts” – sastāda paredzami mazu daļu no ikmēneša digitālā mārketinga izmaksām.
Tā kā mēs gribam sasniegt tikai tos, kuri ir bijuši mājaslapā, piemēram, pēdējā mēneša laikā un vidējās mājaslapas apmeklējums ir, piemēram, 5000 cilvēku mēnesī, tad mums pietiek ar 1€/dienā, lai šos cilvēkus mēneša griezumā sasniegtu. Ja gribam sasniegt tos, kas bijuši mājaslapā pēdējo trīs mēnešu laikā, tā ir 15 000 auditorija.
Patiesībā varētu šim veltīt vēl mazāk līdzekļu, jo 30€ uz 5 000 cilvēku sasniegšanu jau ir diezgan liels budžets, bet mazāk par 30€ nav īsti iespējams tērēt, jo Facebook/Google minimālais kampaņu budžets ir 1€/dienā. Ok, var nelaist kampaņas visu mēnesi, bet tikai atsevišķās dienās, bet tam jau ir vajadzīgi atsevišķi eksperimenti un testi, kas izmaksās vairāk nekā tas potenciālais 15€ ietaupījums (kurš var beigās arī neatrasties).
Ja Tev ir plaša patēriņa produkts, kurš var interesēt visus pilngadīgos iedzīvotājus, lai viņus sasniegtu ar demogrāfiski tēmētu kampaņu, ir jātērē simti un tūkstoši eiro.
Ir efektīvāki un mazāk efektīvi retārgetingi
Tāpat kā var izdalīt, ka tie, kas atnākuši no google search ir vairāk ieinteresēti, nekā tie, kas fb noklikoja uz reklāmas, jo tā ir vnk rēcīga, retārgetinga auditoriju var grupēt arī pēc aktivitātēm mājaslapā.
Lietotāji, kuri ir apskatījuši tikai pirmo lapu (1 pageview), ir stipri “aukstāka” auditorija nekā tie, kas pēc pirmās lapas apskates ir aizgājuši arī līdz produkta lapai.
Iepriekšminētie lietotāji ir daudz aukstāka auditorija nekā tie, kas preci ir likuši grozā (bet nav izdarījuši pirkumu).
Attiecīgi, filtrējot lietotājus pēc viņu darbībām mājaslapā mēs varam atrast iespējas vēl efektīvākam remārketingam, visu budžetu veltot tikai pašiem pašiem ieinteresētākajiem potenciālajiem klientiem.
NB! Ja lapas mēneša apmeklējums ir zem 10K cilvēku, es gan šādi nedarītu, jo var gadīties, ka to, kas pievienojuši preces grozam, ir pārāk maz, lai (1) Google/Meta atļautu viņus tēmēt dēļ minimālajiem auditorijas izmēriem, kuriem jābūt kampaņai, un (2) budžets tiktu izmantots saprātīgi – tērēt 30€/mēnesī uz 2K cilvēku sasniegšanu tā vietā, lai sasniegtu visus 10K, kuri skatījušies uz produktu, varētu būt tāds Ikara gadījums.
Retārgetings var būt ne tikai no mājaslapas datiem
Meta piedāvā veidot auditorijas ne tikai no pikseļa datiem (mājaslapas apmeklētājiem), bet arī no Facebook datiem.
Kad mēs klientiem taisam retārgetinga kampaņas, kuras automātiski reklamē visus lapas ierakstus tiem, kas ir bijuši mājaslapā pēdējo 180 dienu laikā, mēs šai auditorijai pievienojam arī tos, kas pēdējo 365 dienu laikā iesaistījušies darbībās (engaged) ar facebook lapu un instagram kontu (apmeklējuši, klikšķinājuši uz kāda ieraksta utt.). Sanāk retārgetings mājaslapas + facebook/instagram profila ieinteresētajai auditorijai.
Remārketinga auditorija, starp citu ir ļoti labs pamats ikdienas ierakstu reklamēšanai. Ja jau boosto, facebook ierakstus, kāpēc lai to nedarītu tiem, kas jau ir vai potenciāli var kļūt par klientiem?
Facebook ļauj aiziet arī smalkāk un tēmēt tos, kuri kādreiz atzīmējuši, ka viņiem interesē kāds no FB lapas pasākumiem (Events). Ja Tu esi teātris, šādu auditoriju ir vērts izveidot un pamēģināt izmantot nākamo eventu reklamēšanai.
Ja Tu neizmanto retārgetingu, Tu zaudē naudu
Ja Tu veic jebkādas mārketinga aktivitātes, Tu investē, lai pārdotu.
Izveidojot mājaslapu un ieliekot tajā saturu – Tu gribi būt redzams organiskajos meklēšanas rezultātos.
Veidojot kampaņas – Tu gribi proaktīvi nākt pretī cilvēkiem ar savu piedāvājumu.
Daļa šo cilvēku ieraudzīs Tavu piedāvājumu un uzreiz sapratīs, ka viņiem to vajag – viņi turpat un tajā pašā brīdī arī kļūs par Taviem klientiem.
Vēl viena daļa šobrīd veic izpēti, nav līdz galam pārliecināti vai kādu citu iemeslu dēļ par Taviem klientiem iespējams kļūs vēlāk.
Bez retārgetinga Tu pazaudē daļu no tiem resursiem, ko esi ieguldījis tajā, lai cilvēku pirmo reizi atvestu uz savu mājaslapu. Amatnieku tirdziņos pērk pie visiem, bet pieņemu, ka tie, kas aktīvāk piedāvā degustēt, pārdod vairāk. Retārgetings viens pats nav karotājs, bet bez tā aktīva pārdošana būs mazāk efektīva.
