Sociālajos tīklos aktīvo zīmolu tops

image

Šī bloga ieraksta saknes ir meklējamas jaunajā zīmolu topā un tā “uzlabotajā” versijā. (Ietekmīgākie zīmoli: Iesaiste)

Vispār, man ir vienalga, ko katrs savā kaktā dara. Tiešām nesatrauc, jo pašam nodarbošanos pietiek. Šoreiz gan nolēmu paust savu attieksmi, jo šādi topi tiešā veidā ietekmē arī mani un tas, ko es vismazāk vēlos, ir, lai pēc mēneša vai diviem šis tops vai tā metodoloģija tiktu izmantoti mērot/vērtējot manu darbu vai vienkārši mēģinot rast kaut kādus secinājumus. Uzskatu konkrēto pieeju par ļoti kļūdainu un maldinošu, un nevēlos, lai tā ieietos kā jebkāda veida standarts vai atskaites punkts.

Sekotāju skaits vs. Iesaiste

Pirmais, kas mani satrauc, ir iesaistes rādītāju vērtēšana augstāk par auditorijas lielumu. Kāds ir pārpatis atziņas par to, ka masa nav galvenais. Ja man ir prasmīgi audzēta auditorija, kura lasa manas ziņas, man ir pilnīgi vienalga, vai tie cilvēki konkrēto ierakstu komentē, laiko, retvīto vai iesaka draugiem. Man svarīgākais un primārais ir, lai cilvēks saņem ziņu un turpina savu dienu. Perfekti, ja viņš pa ceļam no darba uz mājām iebrauks veikalā un nopirks manu produktu.

Vēl viens jautājums – vai visas “iesaistes” ir vērtējamas vienādi?

Vai Like pie pie ziņas ”nospied Like, ja nevari sagaidīt vasaru!” ir tik pat vērtīgs (īsts?) kā Like pie ziņas par to, ka uzņēmums laiž klajā jaunu produku? Vai komentārs ar jautājumu par tuvāko vietu, kur nopirkt preci ir tik pat vērtīgs, cik Like? Domāju, ka ne.

Topa līderis ir DELFI ar ~50K iesaistēm. Domāju, ka ir atšķirība – tie ir Like vai komentāri. Jo pirmie īpašu piepūli neprasa, bet otrie kādam ir jāmoderē.

“Iesaisti” var viegli simulēt

Ieraksta beigās pielikts “call-to-action” ar garantiju palielina “iesaistes” apjomu. Tāpat ir ieraksti, kuru vienīgais mērķis ir palielināt “iesaisti”, bet tie nenes nekādu citu vērtību uzņēmumam. Šādā veidā “iesaisti” var simulēt visu cauru gadu. Aģentūras visā pasaulē tieši ar to tad arī cauru gadu nodarbojas. Jautājums arī, vai lietotājiem ilgtermiņā nesāk apnikt tas, ka pret viņiem izturas kā pret suņiem.

Ja “Like” var nosimulēt, tad ar auditoriju jau ir stipri sarežģītāk. Tāpēc arī man ir problēma ar “engagement” vērtēšanu augstāk par auditorijas lielumu. Protams, ja es tirgoju caurules, bet 5K sekotāju esmu savācis ar iPad izlozes palīdzību, lielas jēgas no tās auditorijas nav, bet tas jau ir cits stāsts citam bloga ierakstam.

Mans priekšlikums būtu – kamēr mēs neesam izdomājuši, kā daudz maz korekti mērīt to “iesaisti”, labāk šādā formātā to nedaram.

Viena sekotāja vērtība dažādos sociālajos tīklos

Vai DDB par visiem baneriem arī maksā vienu cenu? Un kā ar televīzijas laikiem? Tīri uzskatei pievienošu visu 3 sociālo tīklu pirmo lapu ekrānšāviņus. Visiem esmu atvēris pirmo lapu, neesmu skrollējis. Man ir 13” ekrāns.

Draugiem.lv:

image

Facebook.com:

image

Twitter.com:

image

Ar sarkaniem rāmjiem esmu apvilcis informācijas plūsmas.

Skaidri redzams, ka uzņēmumiem pieejamo jaunumu plūsmu draugiem.lv pat nevar redzēt, turpretī ir miljons citas lietas, kuras redzēt un skatīties.

Facebook situācija novietojuma ziņā jau ir labāka, bet pateicoties EdgeRank, var gadīties, ka mūsu sekotājus mūsu ziņas vienkārši nesasniedz.

Ar twitter ir vislabāk. Praktiski tikai viens informācijas kanāls un zīmola ziņas ir tik pat vērtīgas kā jebkuras citas.

Ja mēs salīdzinam, piemēram, twitter un draugiem.lv ir skaidrs, ka uzņēmumam vienā un otrā sociālajā tīklā ir pavisam citas attiecības ar saviem sekotājiem. Tāpēc arī komentārs par to, ka nevar likt nekādus mākslīgus koeficientus zīmola sekotājiem dažādos tīklos, neiztur nekādu kritiku.

Rezumējot, es gribētu teikt, ka, ja twitter sekotāja vērtība ir viens, tad FB un Draugiem tā varētu būt vismaz uz pusi zemāka. Ir tomēr svarīgi, ka ziņas kāds pēc tās pirmās “iesaistes” saņem un izlasa.

Forši, ka kāds grib mērīt lietas, bet ja tā analīze notiek tik pavirši, tad varbūt nemaz labāk nevajag sākt. Sveiciens kolēģiem un veiksmi darbos.

***