Par to, kā draugiem.lv iederas kopējā komunikāciju plūsmu tīklā, domāju jau kādu laiku un ik pa laikam ir jāatbild uz pamata jautājumu – kur komunicēt un kāpēc? Tad arī nākas atgriezties pie pamatjautājumiem – cik lietderīga ir resursu (arī laiks ir resurss, pie tam ne tas lētākais) ieguldīšana Latvijas spēcīgākajā sociālajā tīklā.
Šis bloga ieraksts nekādā veidā neapstrīd to, ka draugiem aptver plašu auditoriju un ļauj precīzi mērķēt latviski runājošo Latvijas sabiedrības daļu. Tāpat ir skaidrs, ka, ja ir vēlme trāpīt pa masām, draugiem.lv ir racionāla izvēle. Es vairāk vēlos paust savas pārdomas par satura spēku sociālajā tīklā draugiem.lv, skatot to uz facebook un twitter fona. Es vairāk arī koncentrēšos uz problēmām, kuras saskatu, bet nevēlos nevienu atturēt no draugiem.lv izmantošanas zīmolu komunikācijā. Šie drīzāk ir jautājumi, uz kuriem ir vērts paraudzīties pirms komunikācijas uzsākšanas – tīri pārdomām. Ja slinkums lasīt un iedziļināties, pamatdoma – 90% gadījumu iesaku draugiem.lv izmantot tīri tikai kampaņām, jo ikdienas komunikācija nav lietderīga.
Draugiem.lv statistika uzņēmumu lapām
Lai gan tā sniedz aptuvenu priekšstatu, tai ir vairāki trūkumi. Būtiskākais no tiem – nav zināms reālais lapas sekotāju skaits. Paskaidrošu – ja lietotājs „runā” straumē atzīmē, ka vairs nevēlas saņemt konkrētās lapas jaunumus, viņš būtībā zaudē saikni ar lapu, bet netiek atskaitīts no lapas sekotāju skaita (lai uz mūžīgiem laikiem atteiktos no ierakstiem „runā” un nekad vairs nesaņemtu informāciju no kādas lapas, pietiek ar vienu klikšķi). Pēdējā laikā, pārlūkojot aktivitāti pie lapu satura pirms un pēc kampaņām, kuras ir palielinājušas lapas sekotāju skaitu, man ir radušās aizdomas, ka ļoti daudzi ir atteikušies no lapu jaunumiem, jo aktivitāšu pieaugums pie satura pēc kampaņām ir neproporcionāli liels pret sekotāju skaita pieaugumu, bet pēc laika tas nokrīt atpakaļ iepriekšējā līmenī un turpina samazināties, lai gan satura stratēģija nemainās un strādā citās platformās.
Tāpat, manuprāt, svarīgākie dati – aktivitāte pie ierakstiem, kas ir bijuši „runā”, nav sadalāma un ir grūti (bet var, tikai tas prasa nepiedodami daudz manuāla roku darba) izvērtēt, kuri satura elementi un komunikācijas stratēģijas/tēmas strādā labāk vai sliktāk. Tāpat es tikai priecātos, ja būtu pieejama statistika, kas skatītu saturu korelācijā ar jauniem vai zaudētiem lapas sekotājiem. Pagaidām šādi dati nav pieejami. Es pateiktu paldies par reālo sekotāju skaitu un unikālo lietotāju statistiku “runā” ierakstiem (šobrīd ir ekspozīcijas, kuras var būt, piemēram, gan 100 viena lietotāja “refreši”, gan 100 unikālie lietotāji).
Lapas radītais saturs ikdienā sasniedz mazu sekotāju daļu
Par šo var pārliecināties ikviens pats, ievietojot savā galerijā fotoalbumu (tā izdarīju es, bet to pašu var pārbaudīt ar dienasgrāmatas ierakstu vai citu satura vienību, kurai var izmērīt apskatījumu skaitu) ar, piemēram, saviem nedēļas nogales piedzīvojumiem un pie reizes pasūtot galeriju statistiku. Pēc tam pasekojiet līdzi, cik ilgi šī galerija Jums rādās „runā” straumē starp pirmajiem 15 un 30 ierakstiem. Pat, ja pieņem, ka visi, kas laikā, kad galerija vēl rādās starp šiem „runā” ierakstiem, ir pie galerijas nonākuši tieši tādā ceļā, galerijas apskatījumu skaits pret Jūsu draugu skaitu būs salīdzinoši mazs. Ir skaidrs, ka daudzi būs pie galerijas nonākuši ar galeriju sadaļas starpniecību, bet lapām šāds ceļš nepastāv, tāpēc galerijas skatījumu skaits, ja Jūs būtu zīmols, būtu vēl mazāks.
Protams, ja liekam pretī Facebook, kurš pats atlasa, kam rādīt galeriju ar EdgeRank starpniecību, var diskutēt par to, ka tas pats vien beigās sanāk. Es gan tam nepiekrītu, jo tur sistēma ir smalkāka un, ja man ar lapu ir augsts savstarpējais „affinity score” (radniecības koeficients), tad es saturu redzēšu pat, ja ieiešu facebook daudzas stundas pēc satura publicēšanas. Draugiem.lv es lapu varētu mīlēt ļoti ļoti un vienmēr klikšķināt uz visām pogām, bet pēc dažām stundām konkrētais saturs jau būs pazudis. Ja vien man nav tūkstošiem draudzeņu un konkrētais saturs nav kurpes. Tad gan pastāv iespēja, ka tomēr redzēšu konkrēto saturu. Būtu feini, ja lapām būtu efektīvāki kanāli, pa kuriem ikdienā uzrunāt savus sekotājus. “Runā” nav spēcīgs kanāls draugiem.lv ekosistēmā. Vienkāršākais ceļš būtu “runā” sadaļas pārvietošana uz augšu, kur šobrīd neatrodas tā interesantākā informācija. Nedomāju, ka kāds bēdātos, ja iemainītu draugu bildītes (“Tavi draugi” vai “draugu draugi”) pret aktuālāku informāciju. Tāpat varētu arī diskutēt par paša ādiņas atrādīšanu pašam sev, kas aizņem sasodīti daudz vietas no interneta augšējās malas (efektīvākais – laikapstākļu ādiņa, kas vismaz atrāda gaisa temperatūru).
Saturs praktiski nerada organisku sekotāju skaita pieaugumu
Draugiem.lv kvalitatīvs saturs nesasniedz mērķauditoriju, un sekotāju skaits lapām organiski nepieaug. Pēc kampaņām pat krītās un tendence nemainās pat pēc pāris mēnešiem. Izņēmums ir izklaidējošas lapas – joki, sieviešu mode un ēdienu pagatavošanas galerijas. Par šo esmu jautājis arī citiem nozares cilvēkiem, un šo fenomenu ir novērojuši praktiski visi. Nopietns, nišām atbilstošs saturs nestrādā, tā ir šī sociālā tīkla īpatnība, ja salīdzinām ar twitter un facebook. Iespējams, ka lietotāju prasības un reizē arī situācija mainās uz labo pusi, bet šobrīd vēl to ikdienas darbā nemanu. Šī fenomena iemesli varētu būt pašas „runā” sadaļas tēls sekotāju acīs un arī tas, ka tieši draugiem.lv lietotāji šajā portālā vēsturiski vairāk meklē savus draugus, ne zīmolus un preces. Saturs organiski izplatās reti un negribīgi. Aicinu par šo dalīties ar novērojumiem un domām komentāros, jo šis aspekts man šķiet ļoti interesants. Grūti būt nopietnai ziņai draugiem.lv platformā – neviens neciena.
Nenotiek organiskas sarunas ap tematiem
Tā kā ietagošanas funkcija šobrīd strādā vien „runā” ierakstos, nav meklētāja, kurš meklētu informāciju dienasgrāmatās, „Parunāsim”, domubiedru grupās, „runā” un citur, informāciju ir grūti (pat neiespējami) atrast un noskaidrot citu viedokļus par kādām konkrētām aktualitātēm vai tēmām. Piemēram, makšķerniekiem par kādu copes vietu, vai mājdzīvnieka saimniekam par kādu zooveikalu. Informācijas aprite ir tāda, ja tā var izteikties, stīva. Arī cilvēku atzīmēšana bildēs ir ļoti neefektīva, jo ir milzīga atšķirība starp Facebook un draugiem.lv publicētām galerijām ar ļautiņiem – Facebook uzvar vienos vārtos.
Uzņēmumiem arī atbildēšana uz lietotāju “runā” ierakstiem un komentāriem šo sarunu parāda visiem sekotājiem, kuriem (visbiežāk) konkrētais keiss nebūs interesants un tāpēc atgrūdīs daļu sekotāju. Grūti būt draudzīgam zīmolam sociālajā tīklā draugiem.lv. Tiesa, tam, ka informācija izplatās negribīgi, ir arī gaišā puse – zīmoliem nevēlama informācija (negatīvi viedokļi) arī nekur tālu netiek.
Nav tik traki
Arī Facebook un twitter „slimo” ar dažādiem trūkumiem, kuri man nepalīdz ikdienas darbā un uzņēmumiem komunikācijā un tās novērtēšanā. Piemēram, twitter praktiski nav nekādas statistikas, bet ar Facebook EdgeRank algoritmu man ir tādas love/hate attiecības. Priekš privātpersonas draugiem.lv ir un vēl kādu laiku būs tāds tīri ok sociālais tīkls, bet brendu darbības gan ir pietiekoši ierobežotas (salīdzinājumā ar privātajiem profiliem pieejamajām iespējām), lai ieguldījumi varētu nenest gaidītos rezultātus.
Pats ar interesi turpināšu sekot draugiem.lv sociālā tīkla attīstībai, jo, lai arī ir daudz kas, ko labot, mūsu lokālajā oranžajā portālā vēl joprojām redzu milzīgu potenciālu attīstībai un gaišai nākotnei. Veiksmi visiem darbos!
P.s. Taisiet blogus – sociālie tīkli nāks un ies, bet šāda veida platforma vienmēr būs Jūsu. ;)
