Ir viena lieta, par kuru cenšos runāt gan ar klientiem, gan lekcijās, gan citkārt, kad man jautā, kas tagad aktuāls Facebook’ā. Savulaik esmu ticies ar dažām valsts iestādēm, lai par šo runātu no drošības aspekta, bet tas viss ne ar ko nebeidzās. Tātad:
Facebook ir kļuvis par maksas kanālu
Izlikties, ka tā nav, nozīmē mānīt pašam sevi un attiecīgi būvēt savu mārketingu un komunikāciju uz naivu cerību. Facebook lapā nopublicēta ziņa labākajā gadījumā sasniedz 20-30% no cilvēkiem, kas nospieduši tai Like. Protams, ir izņēmumi, bet tie sastāda 1-2% no visām Facebook publicētajām ziņām.
Gatavojoties kādai no lekcijām uzgāju tēzi, ka mārketinga kampaņā 20% budžeta ir “production” un 80% – medijiem. Respektīvi, ja TV klips izmaksā 20 000€, tad tā parādīšanai TV un citur budžetam būtu jābūt 80 000€. Jebkurā mediju kanālā vairāk līdzekļu tiek tērēts uz cilvēku sasniegšanu, nevis reklāmas materiāla izveidošanu. Izņemot sociālos medijus.
Protams, kādreiz lietotāju sasniedzamība bija labāka un “savācot” 100 000 Like lapai varēja sasniegt nopietnu daļu no šiem lietotājiem. Latvijas gadījumā gan šādu stāstu ir gaužām maz – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Un šobrīd arī 100 000 Like nav īsti nekādas lielās vērtības bez reklāmas budžeta. Visi, kas ar dažiem tūkstošiem Like ražo diendienā ziņas Facebook un tās nereklamē, sevi vienkārši nodarbina, nevis nodarbojas ar mārketingu vai komunikāciju.
Facebook izmanto arī mūsu valstij nedraudzīgi ļaudis
Vēlēšanas ASV izgaismoja nepatīkamu patiesību. Facebook un citi komunikācijas kanāli var tikt izmantoti arī nelāgu mērķu sasniegšanai un “sliktie” šīs platformas izmanto visai prasmīgi. Īsumā: tiek veidotas lapas, tiek veidotas grupas un šie ieraksti tiek pamatīgi reklamēti, kas nozīmē, ka tos ierauga tūkstoši.
Šo pasākumu masivitāti ir grūti aptvert, novērtēt vai izmērīt, jo konkrētos ierakstus redz tikai tie, kam tie tiek reklamēti. Rīgas birojos sēžot nevienam nav ne jausmas, ko savās Facebook sienās redz cilvēki Latgalē. Pat aizbraucot uz turieni, to nebūs iespējams noteikt, jo visdrīzāk reklamētās ziņas netiek tēmētas tikai pēc atrašanās vietas. Facebook ļauj atlasīt mērķa grupas arī pēc valodas un pat apmeklētajām mājaslapām.
Respektīvi, ja es Sputnik vai RT vietā veidotu reklāmas kampaņu, kas reklamētu Latvijas valstij kaitējošas ziņas Latvijas iedzīvotājiem, es atlasītu visus tos, kas bijuši kādā no šiem saitiem un apskatījuši vismaz 10 lapas un komunicē krieviski. Kā papildu indikatorus es izmantotu tos, kas ir dalījušies ar ziņām, rakstījuši komentārus un citādi pastiprināti iesaistījušies darbībās ar ziņu portālu. Papildus, es atlasītu vēl šiem lietotājiem vislīdzīgākos lietotājus, jo tos pārliecināt par Latvijas kaitīgumu būtu visvienkāršāk. Un darītu šo ilgtermiņā.
Vai mēs savas ziņas piegādājam to mērķauditorijai?
Mums ir Latvijas Sabiedriskie mediji, kuru sadaļā “Par mums” ir šāds teikums:
Ziņu portāla izveidi paredz Ministru kabineta programma sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai, kas tapa 2012.gada pavasarī.
Problēma ir tāda, ka ir beigušies tie laiki, kad cilvēki skatījās to, ko translēja TV vai varēja pasūtīt ik rītu uz mājām. Mūsdienās lielai daļa sabiedrības ir iemīta taciņa uz vienu vai otru portālu + tiek pieķerts tas, kas parādās Facebook ziņu lentēs.
Mēs nevaram piespiest cilvēkus skatīties tos kanālus, kurus mēs gribētu, lai viņi skatās, vai apmeklēt tos portālus, kas mums šķiet objektīvāki, bet mēs varam parūpēties vismaz par to, lai tie cilvēki, kas savās ziņu lentēs FB ierauga mums nedraudzīgu ziņu avotu ierakstus, ieraudzītu arī tos, par kuru gatavošanu mēs visi maksājam no mūsu kopīgā valsts budžeta.
Jā, šķiet nepatīkami, ka mēs maksājam par saturu krievu valodā un tagad mums vēl būtu jāmaksā par to, lai tie, kuriem tas tiek radīts, to redzētu. It īpaši nepatīkami tas ir tāpēc, ka jāmaksā ir kaut kādai aizjūras kompānijai, kuru mēs savā ikdienā uztveram kā vietu, kas domāta izklaidei un laika nosišanai.
Latvijas krievvalodīgos mēs varam nosegt par 1000€ mēnesī
Facebook reklāma nav nekas sarežģīts un tā ir efektīva. Ja mēs gribam mazāk stresa un pārdomu par to vai valstī pastāv divas informācijas telpas, mums ir jāizmanto to, kas mums ir dots.
LSM budžetā ir jābūt pozīcijai – satura reklāma sociālajās platformās. Citādāk mēs arvien vairāk tuvosimies situācijai, kurā mūsu valstiski atzītais saturs tiks ražots šauram cilvēku lokam, bet tos, kurus mēs uzskatām par savējiem, sasniegs citi, kas izmanto Facebook un citu kanālu iespējas.
Uzturēt rus.lsm, bet nereklamēt tā visas publicētās ziņas krievvalodīgajiem tajā pašā internetā – tas ir kā uzfilmēt klipu par 30K € un nevis to palaist TV reklāmas pauzēs, bet vnk ielikt YouTube kanālā ar 285 subscriberiem. Sačakarēts darbs un materiāls, izsakoties pieklājīgi.
Ir rīki*, kas šo procesu automatizē – vienkārši jāuzliek, ka reklamējam visus ierakstus, kas publicējas rus.lsm lapā par, piemēram, 30€/dienā un mēs esam ielikuši stingru kāju durvīs uz vietējo krievvalodīgo acīm un sirdīm.
*vienu tādu esam izveidojuši mēs paši – adyeet.com. LSM’am ir spēkā esošs piedāvājums to izmantot par brīvu. Ir gan arī citi rīki, kurus pēc vajadzības varu ieteikt, kas veic līdzīgas funkcijas.
