Tas, ka topošās ministres firmā maksā aplokšņu algas, ir tikai sekas.
ASV, piemēram, ir sistēma, kas paredz – ja Tu ziņo par finanšu pārkāpumiem un tas noved līdz konkrētam rezultātam (tiek atgūti valstij pienākošies līdzekļi vai novērsta to aizplūšana garām valsts budžetam), ziņotājs tiek atalgots ar noteiktu procentu no budžetā iegūtās summas.
Es neesmu jurists vai ekonomists un par šo lasīju kādu laiku atpakaļ un tikai virspusēji, bet man šī šķiet ļoti lieliska sistēma.
Piemēram, ja uzņēmumā strādā pieci cilvēki, un katrs mēnesī aploksnē (paralēli tam, ko samaksā legāli) saņem 300€, zaudējums valstij ir vismaz 100€. Uz pieciem darbiniekiem tas ir 500€ mēnesī, kas gadā ir 6000€. (atkal, es spekulēju, jo es precīzi šīs lietas nezinu – svarīgākais te ir būtība)
Ja kāds saņemtos par to ziņot un palīdzēt to novērst, zinot, ka iegūs, teiksim, 3000€ kešā (50% no gada atgūtajiem zaudējumiem valsts budžetā), lai nopirktu jaunu teļļuku vai ar sīkajiem aizbrauktu uz Turciju un iegūtu bišķīt vēl cash jauna darba atrašanai, mums jau pēc pāris mēnešiem būtu stipri mazāk aplokšņu algu un vidējā alga valstī droši vien paceltos par kādiem 100€.
Un man nebūtu žēl, ka 3000€ eiro no valsts budžeta aizietu šādam cilvēkam, jo, pirmkārt, ilgtermiņā tie 3000€ atpelnītos ar uzviju un vēl labāk – netiktu kropļota konkurence, jo šādi uzņēmumi rada zaudējumus tiem, kas maksā nodokļus godprātīgi.
Aplokšņu algas maksā visur. It īpaši nozarēs, kur ir pieeja skaidrai naudai. Kad strādāju viesnīcās, tā bija pilnīga norma – 3 no 3 viesnīcām, kurās strādāju, bija aplokšņu algas.
Manas šā brīža nozares specifika laikam tāda, ka cash nav, jo aģentūrās nekad neesmu saņēmis daļu aploksnē.
P.s. Kā mums drīkst būt ministre, kuras interesēs ir darīt visu, lai šāda sistēma nekad netiktu ieviesta?
