9-Life-of-Pix-free-stock-photos-city-taxi-night-light-leeroy

Cik viegli ir samaksāt frīlancerim un kā valstij nopelnīt uz dalīšanās ekonomikas rēķina

Iepriekšējā rakstā pastāstīju, kā ir būt MUN maksātājam un ko es gribētu, lai šajā sistēmā uzlabo. Šoreiz vairāk par to, kā ir norēķināties ar trešajām pusēm un, ar kādām problēmām sanākt saskarties.

Frīlanceri ir lieliski cilvēki

Ir skaidrs, ka mazam uzņēmumam ir jābūt ļoti uzmanīgam ar darbinieku pieņemšanu pastāvīgā darbā – tās uzreiz ir palielas izmaksas. Ja domā mēneša ietvaros, darbinieks varbūt arī nešķiet tik dārga pozīcija, bet, ja padomā pusgada ietvarā, pat pie mikrouzņēma nodokļa likmes tas ir paliels cipars. Tāpēc sadarbība ar profesionāļiem tikai konkrētu projektu ietvaros parasti ir tas optimālākais variants. Tad arī talkā tiek ņemti profesionāļi, kas pieslēdzas uz projektu, izdara savu daļu un saņem savu godīgo daļu.

Arī palasot ārzemju blogus un portālus ir skaidrs, ka tiek paredzēta tieši frīlanceru paaudze, kas izpaužas darbaspēka mobilitātē un nepiesaistībā kādai konkrētai vietai vai darbavietai daudzu gadu garumā – izdari savu daļu un dodies tālāk. Protams, ka nekur nepazudīs arī klasiskākas darba devēja – darbinieka attiecības, bet noteikti palielinās šo “brīvo profesionāļu” īpatsvars. Es uzskatu, ka tas ir forši.

Samaksāt frīlancerim nav vienkārši

Mēnesī vienam cilvēkam autoratlīdzībās drīkst samaksāt 360€. Tie ir griesti, ja otra puse (darba darītājs) negrib maksāt papildu nodokļus un nereģistrējas kā pašnodarbinātais vai citādāk. Kas šķiet pat vairāk nekā muļķīgi situācijā, kad ēnu ekonomika plaukst un zeļ. Protams, ka salīdzinājumā ar kaut kādu citu juridisku darīšanu kārtošanu šī autoratlīdzību lieta ir pupu mizas, bet, salīdzinājumā ar samaksāšanu kādam skaidrā naudā, tas darbs, kas ir jāiegulda, lai, saglabājot godīgumu pret valsti, samaksātu dizainerim, programmētājam vai pat tik triviālam palīgam kā auklītei, ir vienkārši absurds. Jā, arī auklīte ir frīlanceris – it īpaši, ja sīko pieskata neregulāri. Un tagad pamēģiniet tantei Olgai pateikt, ka, lai viņa varētu reizi divās nedēļās pieskatīt uz dažām stundām Jūsu Pēterīti, viņai būs jāiet reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, jāizraksta rēķini utt.

It sevišķi problēmas sāk rasties tad, ja frīlanceris (piemēram, dizaineris) nedzīvo Rīgā, bet ikdienā uzturas, piemēram, Valmierā. Tad vēl tā dokumentu sūtīšana un viss pārējais. Protams, ka ir kaut kādi elektroniskie paraksti, bet palasot citu pieredzes, kuriem vēl ir mac datori, es pat nedomāju mēģināt to eparakstu izmantot.

Savstarpējie norēķini – ar nodokli apliekamas pozīcijas

Jau pieskāros tēmai par auklītēm. Šonedēļ īpašu aktualitāti ir izpelnījies uzņēmums taxify. Lieta tāda, ka privātie nedrīkstot piepelnīties pārvadājot citus pasažierus, jo vajagot licenzes, dzeltenos numurus utt. Es gribētu teikt, ka šī cīņa ir pats muļķīgākais, ko mūsu valsts var izdarīt. Laikā, kad cilvēkiem gribās strādāt un pelnīt, būtu jāizmanto iespēja un jādod viņiem iespēja to arī darīt + godīgi samaksāt nodokļus. Un to varētu izdarīt arī bez dažādiem miljons šķēršļiem.

Dalīšanās ekonomika ir iespēja beidzot radīt to Latvijas Nokia

Laicīgi sakārtojot likumus mums pat nebūtu jāgaida uz to, ka pie mums atnāks globālie spēlētāji (uber, taxify), bet tie varētu rasties tepat uz vietas. Un ir ļoti skumji, ka notiek tā, kā notiek šobrīd, jo uber un taxify ir forši; tas, ka vietējie var nopelnīt iztiku ir forši; bet nav forši tas, ka peļņa jau nepaliks Latvijā.

Un, ja izveidojas situācija, ka katrā nozarē, lai ieviestu šādas vai līdzīgas inovācijas, būs jātērē milzīgi līdzekļi lobijam likumu izmaiņām, par kurām jāpārliecina pagājušajā gadsimtā palikuši politiķi, mēs praktiski pilnībā izslēdzam iespēju, ka viens RTU programmēšanas students izdomās un radīs nākamo pasauli mainošo ideju. Viņš vienkārši nobīsies un/vai viņam tiks aplauzti spārni jau pie prototipa izmēģināšanas. Un tad viņs to realizēs dažus gadus vēlāk kaut kur citur, vai arī līdzīga ideja ienāks prātā kādam kaut kur citur pasaulē. Un čau ardievu Latvijas Nokia’i.

Un arī mazie ir jāiedrošina darīt biznesu un saņemt naudu. Arī bez aplikāciju un juridisku šķēršļu starpniecības. Ja es kaimiņam laukos saskaldu malku, es varbūt vēlos, lai man samaksā ar nodokļiem.

Olga arī grib pelnīt

Un viens ir runāt par mobilajām aplikācijām, internetu un 3D printeriem, bet tas pats jau attiecas arī uz auklīti, kura divas reizes nedēļā iet pieskatīt mazo Pēterīti. Valsts ir izdarījusi un dara visu, lai samaksāt Olgai 40€ par tām divām Pētera pieskatīšanas reizēm skaidrā naudā būtu miljons reižu vieglāk, nekā darīt to legāli.

Pārskaitīt naudu un samaksāt nodokli

Tā vietā, lai krāmētos ar miljons papīriem, es (man vēl nav bērnu, es tikai izmantoju šo kā piemēru) ļoti labprāt pārskaitītu Olgai tos 40€, pie maksājuma uzdevuma internetbankā ieliekot ķeksi lauciņā, kas ir pie “Par saimnieciskas darbības veikšanu”. Un viss. Mana mīļā Swedbanka automātiski “pa ceļam” atvelk no Olgas honorāra nodokli, kas tiek aprēķināts uzreiz, balstoties uz Olgas ienākumiem konkrētajā mēnesī pēc progresīvas nodokļu skalas.

Izklausās pēc kosmosa – kas tā par vieglu nodokļu maksāšanu?

Izstāstīšu ar piemēru. Piemēram, ir tāds Jānis, kurš strādā grāmatvedības firmā, viņam nepienākas nekādi atvieglojumi. Brīvajā laikā viņš palīdz draugam, kurš taisa start-up uzņēmumu, ar grāmatvedības lietām. Dažkārt arī viņš par lielu naudu sniedz konsultācijas lieliem uzņēmumiem. Jānim ir dažādi ienākumu avoti, visur visādi papīri, visās vietās kādam jāved tā algu grāmatvedība utt.

Tātad, Jānim pienākas neapliekamais minimums (piemērā to esmu noteicis 100 €).

Tātad, tik ilgi, kamēr jāņa kontā par darbu birst nauda par veiktajiem darbiem līdz šiem 100 €, swedbanka visu pa taisno liek Jāņa kontā un neko neatvelk, bet pēc šiem 100€ viņš sāk maksāt ienākumu un sociālās apdrošināšanas iemaksas pēc progresīvā nodokļa skalas, kura no nākošajiem 25 € aprēķinās 10% apmērā, pie vēl nākošajiem 25% jau 12% apmērā un tā turpinot līdz sasniedz 50% (nu, par augšējo robežu vēl varam pastrīdēties.

Tā kā man patīk excel, es uzmetu mazu piemēru, kā Jāņa alga “uz papīra”, alga “uz rokas” un nodokļi sadalītos līdz 800€ (skrīnšotā vairāk negāja iekšā).

nodokļi frīlanceriem

*No katriem 25€ tiek noņemts savs procents. Galvā rēķināt sarežģīti, bet ar kompi īzī.

Vienkārši un saprotami. Un es šo nepiedāvāju tāpēc, ka vienkārši nav ko darīt, bet šī jau būtu skala, pēc kuras banka apstrādātu katru ienākošo maksājumu un pa taisno liktu naudu tur, kur tā jāliek. Darba devējam nulle stresa, jo viņam vienkārši jāpārskaita tik, cik Jānis bija paprasījis, Jānis zin, cik viņš nopelna, un visi priecīgi un saprot nodokļu sistēmu. :)

Viss, kas tiek prasīts, ir viens ķeksis internetbanku maksājumu uzdevumos un valsts kases API. Un šādi pārskaitīt algas un maksāt nodokļus varētu gan tiem, kas gadiem ar darba līgumu strādā par fiksētu algu 40h nedēļā, gan auklei Olgai, gan Frīlancerim Valmierā.

Šo sistēmu tad varētu arī integrēt aplikācijās kā taxify, un piemērot visās citās situācijās.

***