IMG_0751

Garmin fēnix 5 viedpulkstenis – tuvākais no gadžetiem

Viedpulkstenis kā kategorija mani interesēja jau tad, kad mācēja tikai skaitīt soļus, parādīt pareizu laiku un arī kādu notifikāciju no telefona. Laiki ir gājuši, un šīs ierīces jau kādu brīdi māk daudz ko vairāk, un notifikācijas uz rokas arī vairs galīgi nešķiet laba ideja. Kāpēc tuvākais – šis gadžets ar mani ir 24/7 un no rokas tiek noņemts tikai tad, kad lādēju, kas notiek aptuveni reizi 2-4 nedēļās.

Alternatīvas, ko apskatīju

Kad (kādi pieci gadi atpakaļ? 🤔) izvēlējos pirmo gudro pulksteni, kuru iegādāties, LMT bija tik laipni, ka iedeva man pamēģināt Fitbit pulksteni un svarus, kas tolaik likās kosmoss – rāda pulsu, svaru, visu saglabā un māk lietas, kas man pat prātā nebija ienākušas. Āķis bija lūpā.

Fitbit tomēr neizvēlējos, jo (vismaz tajos laikos) šī zīmola pārstāvētie produkti “nedalījās” ar informāciju ar Apple Health aplikāciju, kas nozīmē, ka mani dati +/- paliktu ieslēgti Fitbit ekosistēmā. Protams, kaut kādi trešo pušu risinājumi, lai datus iznestu ārā un noliktu citur, eksistēja, bet tas kaut kādā mērā man ir principa jautājums – mani dati ir mani dati un, ja mani mēģina paturēt ar varu, man ieslēdzas dabiska pretestība. Man tas arī attiecībā pret lietotāju nešķiet taisnīgi, ja runa nav pat tieši par mani, bet ētiku.

Tiem, kas nezina – Apple Health darbojas kā tāda sava veida krātuve (hub), kas no aplikācijām paņem ar veselību saistītos datus un ļauj citām tos izmantot. Piemēram, diētas aplikācijā var atzīmēt, ko un cik daudz ēd, bet Garmin pulkstenis un svari zina, cik kustos un sveru – tad nu caur Apple Health šīs aplikācijas viena otrai var iedot trūkstošos datus un tādā veidā radīt kontekstu, lai abas mani informētu, ka pārāk daudz riju un pārāk maz kustos. Šī datu apmaiņa un padošana, protams, notiek paprasot man atsevišķu atļauju katrai aplikācijai un katrai informācijas vienībai.

Otrs loģiskais virziens viedpulksteņa izvēlē, kurā iet, protams, būtu bijis iekāpt vēl dziļāk Apple ekosistēmā un izvēlēties Apple Watch, kurš vienmēr ir bijusi kārdinoša opcija. Skaists, gudrs un papildina iPhone & Macbook kā trešā taburetes kāja. Man patīk tas pulkstenis – it īpaši pēdējās versijās, kur jau ir ļoti nopietni kardio mērījumi. Iemesli, kāpēc man tāds nav, ir divi – lādēšana katru nakti un mana neticība, ka to ļoti strauji nesasitīšu. Lādēšana katru nakti ir gaumes jautājums – ja runā par ikdienas lietošanu, daudzi nemaz nevar iedomāties gulēšanu ar pulksteni, bet man pārāk interesē mani miega dati. Otrs aspekts ir izmantojamība ārpuskārtas situācijās – ceļojumi un atpūta pie dabas, kad negribās ņemt līdzi vēl vienu vadu un akumulatoru pulkstenim + nedomāt vai kādā brīdī ar airi pats nesasitīsi tā ekrānu.

Kāpēc šis Garmin?

Ja godīgi, man nav atbildes, kāpēc tas nav Suunto, Polar vai kāda cita zīmola produkts. Es neesmu šos pārējos testējis, bet no draugu un paziņu pieredzēm zinu, ka daudz kas ir +/- tāpat. Droši vien zīmols un asociācijas ar Garmin kā tādu, kurš pārdzīvos ne tikai mani, bet arī tanku. Kaut kas tur ir. Patīk.

Garmin kaut kur varbūt ir priekšā citiem ar mobilo aplikāciju vai kādām iespējām, bet, nu, arī Garmin ir kur augt – var just, ka kompānija ir oldschool (sajūta, ka dzelži vēl joprojām iet pa priekšu softam) un vēl tikai mēģina noķert jaunos laikus. Bet pamazām jau aug – progress pa gadiem ir manāms. Es gan arī neesmu redzējis citu ražotāju servisu interfeisus, tā kā visādi var būt – varbūt, ka es kaut ko tiešām nezinu.

Kā es sev iestāstīju, ka man šī ir nepieciešamība

Viena no lietām, ko nojautu, ka man ne tikai patiks, bet arī padarīs manu ikdienu labāku – ikdienas pulss. Tas arī bija viens no veidiem kā es sev racionalizēju pirmā viedpulksteņa (un pēc tam visu pārējo) iegādi. Es esmu no cilvēkiem, kas savulaik bija iedzīvojies modernajā un trendīgajā veģetatīvajā distonijā – pat ātros dažas reizes izsaucu, jo biju drošs, ka konkrētā nakts man ir pēdējā. Pēc dažām ģimenes ārsta izrakstītām pārbaudēm, kad daktere man pateica, ka tas viss ir tikai manā galvā, nevis mana sirds sit pēdējos sitienus, veģetatīvā distonija pārgāja praktiski momentāli. Ikdienas pulsa pieskatīšana un attēlošana šobrīd vairs nav tik aktuāla, lai gan nezinu, kā es reaģētu, ja vairs nebūtu pieejama. Lai nu kā – tas, ka zinu, ka mans pulss atrodas normas robežās, dod man sirdsmieru. Tā ir ar tiem hipohondriķiem.

Es kaut kādā mērā esmu datu, arhivēšanas un analītikas frīks, kas atspoguļojas gan manā profesijas izvēlē, gan arī gadžetos. Kad saku, ka man ir superprecīzi (tā kā 24/7, nepārtraukti) dati par manu sirdsarbību un aktivitātēm kopš 2016. gada augusta, cilvēki mēdz pasmīkņāt, bet vienu dienu šos datus varēs izmantot, lai man uzstādītu daudz precīzākas diagnozes. Ok, jā, ir skaidrs, ka vesels es nenomiršu un pēc skata jau arī nepateiksi, ka man baigi rūp mana veselība, bet nevajag kliegt un smieties.

Mana sirdsdarbība 2016. gada 19. augustā. Kas neietilpa skrīnšota ekrānā – biju nogulējis 9h 33min, pa dienu nogājis 10 501 soli, resting heart rate 70bpm. Pēc miega ilguma un resting heart rate diezgan droši varu minēt, ka iepriekšējā vakarā biju lietojis dzērienus. Jā, ceturtdienā. Es togad biju jauns un traks.

Pērkot konkrēto pulksteni arī skatījos pēc GPS integrācijas – tas nenotika uzreiz, bet vienā brīdī es beidzot saņēmos aiziet paskriet bez telefona. Bez GPS pulkstenī tas īsti nebūtu reāli, jo tad pēc skrējiena es redzētu tikai pulsu un soļus, bez skrējiena kartes, ātruma un citām interesantām lietām. Tagad es telefonu ņemu līdzi ļoti retos gadījumos un tikai tad, ja ir vēss, jo siltā laika skriešanas tērpam man nav kabatu un man ir slinkums pirkt telefona turētāju. Jā, es skrienu bez mūzikas. Kā tāds psihopāts.

Ja tas nav Strava, vai Tu tiešām esi bijis skriet?

Māris Antons

Viena lieta, ko daru citādāk nekā daudzi citi ar gudrajiem pulksteņiem (bet noteikti neesmu vienīgais) – esmu atslēdzis jebkādu telefona notifikāciju saņemšanu. Reiz kādā mītiņā (pirmā tikšanās ar jaunu klientu) atnāca dažas ziņas un pēc mītiņa mans kolēģis pajautāja, vai es varbūt nākamreiz varu tik uzkrītošu neskatīties ik pēc minūtes pulkstenī. Tad izslēdzu un neesmu ieslēdzis. Pasaulē ir pārāk daudz notifikāciju jau tāpat, man tās nevajag vēl pulkstenī.

Tagad par lietām, kas man šķiet exciting. :)

VO2max man vēljoprojām šķiet kā lieta no kosmosa. Skrienot vai braucot ar riteni pulkstenis čeko sirdi, ātrumu un kaut ko vēl laikam, kas, pirmkārt, skrējiena laikā parāda kāda man šodien ir sportiskā kondīcija (iet labi vai grūti) un, otrkārt, pēc skrējiena (vajag gan vismaz divus nedēļas laikā laikam) parāda sirds veselības kopējo kondīciju. Es neesmu ne ārsts, ne zinātnieks, bet tas VO2max norādot uz sirds kardiovaskulāro(?) veselību, ņemot par pamatu to, cik ml skābekļa ķermenis spēj iztērēt uz vienu ķermeņa kilogramu minūtes laikā pie maksimālās slodzes. Viens ir tas, ka parāda, cik tad iztērē, bet kontekstam arī tam pieliek klāt kādam vecumam šis skaitlis ir atbilstošs. Es neteikšu, cik šobrīd ir man, man kauns. Situācija gan uzlabojas. Btw, jā, tas ir tas, ko nosaka olimpiskajā centrā uz tā velosipēda ar skābekļa masku virsū diezgan piņķerīgā procedūrā.

Tam apakšā ir kaut kāds patentēts algoritms no organizācijas ar nosaukumu Firstbeat, kuri ir nopublicējuši whitepaper par to kā nosaka to VO2max un pie reizes apgalvo, ka sakritība ar laboratorijā veiktiem testiem ir 95%.

GPS, kas nav tikai GPS. GPS ir saīsinājums no Global Positioning System – ASV pārvaldītas satelītu sistēmas, kas arī ir pamats visām tām iespējām mums noteikt savu atrašanās vietu jebkur pasaulē, ja vien esam zem skaidrām debesīm un mums ir atbilstoša ierīce. Šis konkrētais pulkstenis atpazīst ne tikai GPS signālus, bet arī spēj orientēties pēc Galileo (Eiropas Savienības analogs Amerikāņu GPS) un Glonass (protams, ka Krievijai vajag pašai savu).

Es gan tā arī neesmu sapratis, vai kāds no tiem pārējiem man strādā labāk un vai kāds no viņiem vairāk ēd bateriju. Kad mākoņainās dienās pilsētas centrā pulkstenim nesanāk sevi “atrast”, tad nesanāk ne ar vienu un vienādi ilgi ar visiem. 🤷‍♂️

Safīra stikls, kurš tiešām ir to vērts. Kā jau šī ieraksta titulbildē redzams, pulkstenis ir daudz ko pārdzīvojis, bet stiklā ir tikai viena smalka 5mm švīka. Kad pirku, es par šī lietderību biju diezgan skeptisks, bet tagad noteikti saku, ka ir to vērts. Pārējais korpuss nav turējis līdzi, bet man patīk – rētas izdaiļo un parāda raksturiņu.

⬇️

Sirdsdarbība, kuru jau pieminēju. Resting heart rate ir lielisks rādītājs manam vispārējam režīmam – vairāk alkohola vai mazāk miega nozīmē, ka tas ir augstāks, bet vairāk sporta un veselīgāks miegs – tas iet lejā. Decembri un marti klasiski ir ar augstākiem (lasi – sliktākiem) rādītājiem. Decembris ir vnk tumšs mēnesis, bet marts ir dzimšanas mēnesis un kā man paskaidroja mans Fiji kaimiņš, dzimšanas mēnesis ir īsta lieta un to nedrīkst atstāt novārtā.

Mazie pārsteigumi aktivitāšu tracking – piemēram, peldot baseinā pulkstenim var likt skaitīt apļus, ko tas arī dara, bet tad nekādā gadījumā nedrīkst apstāties baseinam pa vidu, jo momentāli nojūk visa sistēma un to izlabot pēc tam datos praktiski nav iespējams. Pavisam nesen atklāju, ka Hiking aktivitātē ir iespēja jebkurā brīdī uzlikt, lai pulkstenis (ar iebūvēto navigāciju) aizved atpakaļ uz starta vietu taisnā līnijā vai atpakaļ pa paša pēdām (varētu būt noderīgi svešā pilsētā pēc bar crawl).

Kas man nepatīk

Ja citām aktivitātēm pulkstenis pulsu ņem no rokas (tur apakšā zem pulksteņa ir tādas zaļas gaismas un kaut kādi sensori laikam 🤷‍♂️), tad, lai baseinā ņemtu pulsu, man ir jāliek speciālā pulsa josta. Nu, neticu, ka baseinā nevar paņemt no rokas pulsu, bet ticu, ka pārdot baseinam paredzētās pulsa jostas ir bizness. It īpaši, ja citi Garmin pulksteņi to tomēr prot.

Pēdējā haikingā mans Garmins izdomāja pulsu neņemt un rādīja konstantu pulsu uz aptuveni 80 sitieniem minūtē – nu, tas nav iespējams. Ikdienā viss parasti strādā tip-top, tāpēc šādi pārsteigumi ir negaidīti un nepatīkami. It īpaši pēc 25km pārgājiena pa mežu atklājot, ka nav normāli ielasījušies visi dati – kāda jēga tad vispār bija iet?

Neticu es tev, Garmin, neticu

Software update neiedod jaunas iespējas vecākiem modeļiem arī tad, ja dzelži to atbalstītu. Es saprotu, ka bizness ir pārdot jaunas ierīces, bet, ja viens no maniem pirkšanas argumentiem ir ierīces ilgmūžība, tas kaut kā ir jāsuportē. Es tik un tā kaut kad pirkšu jaunu pulksteni, jo es gribu to wireless mūziku bez telefona pamēģināt paklausīties skrienot vai samaksāt ar pulksteni, bet nevajag to tik ļoti uzspiest.

Nepatīkami arī tas, ka par šitiem ir jāmaksā nauda. Šis konkrētais pulkstenis arī nav/nebija no lētā gala, bet, nu, katram savs. Es diez vai kaut kad izaugšu no prieka par tehnoloģijām.

Raksts kaut kad tiks papildināts, kad būs iedvesma. Varbūt. Kaut kad arī man būs jauns pulkstenis un tad šis tiks vnk pārrakstīts.

Šo pulksteni nēsāju kopš 2018. gada maija.

DALĪTS PRIEKS IR DUBULTPRIEKS

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on email