Rīgas satiksmes pieredze sociālajos tīklos.
Prezentācijas autore:
Rīgas satiksmes
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Baiba Bartaševiča
Manuprāt, svarīgākie punkti:
- Pragmatisks starts – kā mērķi noteikti tiešās komunikācijas veikšana un sociālie mediju izmantošana kā sabiedrisko attiecību rīks
- Nav veikts neviens mākslīgs sekotāju savākšanas pasākums – visos tīklos komunicēts no pirmās dienas un auditorija savākta organiski (ļoti, ļoti kvalitatīva auditorija – nezinu nevienu tikpat tīru keisu LV)
- Kontu popularizēšanai veiktie pasākumi – preses relīze pie launch un informācija par tiem sabiedriskajā transportā esošajos ekrānos (mana piezīme – kāpēc tik daudzi uzņēmumi izvēlas runāt ar svešiniekiem, organizējot twitter kampaņas, nevis uzsākot dialogu ar saviem klientiem, izvietojot sociālo tīklu adreses savās telpās? Runāju par gandrīz visiem uzņēmumiem, kuriem ir savas telpas. Šis “minimālisms” man šķiet ļoti loģisks. Pārņemiet šo praksi, dārgie uzņēmumi.)
- Tika izpētītas citu pieredzes un jau no pirmās dienas (arī pirms starta, lai izvērtētu situāciju) darbā aktīvi tika iesaistīti atbildīgie uzņēmuma darbinieki, lai atbildētu uz jautājumiem – lai pieradinātu pie tā, ka sociālie tīkli būs uzņēmuma komunikācijas kanāls un par tādu arī paliks
- Tika izveidota komunikācijas stratēģija, kura turpmāk komunikācijā obligāti jāievēro
- Viens no mērķiem – 2 pašu veidotas ziņas dienā (tas ir bez atbildēm uz “iesniegumiem”, kuru ir stipri vairāk)
- Tika pieņemts darbā vēl viens cilvēks, bet sociālie tīkli nav viņa vienīgais pienākums
- Īpašu uzmanību iesaku pievērst sekotāju skaita dinamikai visos trīs tīklos, jo ar akcijām “nesabojātus un tīrus” ciparus bieži nenākas redzēt :)
- Twitter ir visaktīvākais divvirzienu komunikācijas kanāls
- 8. slaids lieliski arī parāda, cik mazu daļiņu no kopējās komunikācijas ieņem sociālie tīkli
- Tā kā uzņēms autsorcē zvanu centru, sociālo tīklu servisu pārcelt uz zvanu centru nav bijusi opcija. Sociālajos tīklos arī biežāk jautājumi, uz kuriem operatori nevar uzreiz atbildēt
- Uz jautājumu, vai atkārtojot sociālo tīklu ieviešanas procesu ikdienas darbā, atkal startētu visos trīs sociālajos tīklos vienlaicīgi, atbilde bija apstiprinoša. Laiks, kurš jāvelta vēl vienam sociālajam tīklam ir mazāks, nekā pirmajam, tāpēc tas ir loģiski uzreiz radīt saturu trijiem (jo bieži ziņa ir tikai jāpielāgo, nevis jārada atsevišķi)
Atkārtošu to, ko jau vakardien rakstīju twitterī – ja gadās iespēja redzēt šo prezentāciju dzīvē, izmantojiet situāciju. Tik pragmatisku un pārdomātu keisu Latvijā galīgi nav daudz un no Rīgas satiksmes pieredzes ir, ko paņemt.
Ja kaut ko neesmu pietiekoši atzīmējis, vai ir kādas neskaidrības, droši jautājiet komentāros! ;)
