team-hands-linked-together

Vai vakcinācijamo grupu secība ir loģiska?

[Pievienots 15/02/2021: Šajā rakstā nav ņemts vērā tas, ka nav zināms, vai un cik vakcīna ietekmē transmisiju – vakcīna ir radīta simptomu mazināšanai, nevis pilnīgai nesaslimšanai, tāpēc secināt, ka vakcinētie to neizplata, nav pareizi.]

Es baigi nebūtu iedziļinājies, es tāpat esmu kaut kur tālu visu vakcinācijas rindu aizmugurē un drīzāk ceru, ka vakcīnas parādīsies brīvajā tirgū (esmu gatavs arī kaut kur aizlidot pēc tādas), nekā sagaidīšu savu kārtu.

Bet, kas pievērsa manu uzmanību šim sarakstam – pie prioritāri vakcinējamajiem ir ielikti reliģisko konfesiju darbinieki(?). Tie paši, kas diezgan ilgi aģitēja pret ierobežojumiem. Tie paši, pie kuriem pieder Pujāti, kas saka, ka nevakcinēsies un izplata dezinormāciju. Tie paši, kurus tak dievs pasargās.

Par to es sadusmojos. Man tas šķiet riebīgi. Kamēr citi jau sēdēja mājās, šie cilvēki veicināja c-19 izplatību.

Ir gan vēl viena lieta – vai tiešām mēs sabiedrības vecākajai daļai vislabāk palīdzam viņus vakcinējot pirmos?

Es gribētu šo tēzi apšaubīt un izmantošu piemēru – ja Tu esi laivā, kurā ir trīs caurumi, pa kurām līst iekšā ūdens, Tu – meģini smelt ūdeni ārā ātrāk nekā tas plūst iekšā; aizštopēt tuvāko caurumu; vai tomēr sāc ar lielākās sūces likvidēšanu?

Protams, var smelt laivu un “uz papīra” diezgan ilgi var tā arī nenogrimt, bet vienā brīdī tu nogursi un ko tad? Covid-19 apkarošana ir maratons, jo vakcīnas visiem mums tik drīz nebūs un jādzīvo šādi būs vēl ilgi.

Es gribētu teikt, ka riska grupu vakcinēšana prioritāri ir mēģinājums izsmelt ārā ūdeni, bet nemēģinot novērst cēloni.

Mēs zinām, ka vakcīnas nāks lēni un pamazām un pēdējos prioritāro grupu cilvēkus mēs vakcinēsim ap rudeni. Ja mēs visas vakcīnas dabūtu jau rīt, es teiktu, ka nav starpības, kādā secībā – netērējam laiku uz organizēšanos un bliežam visiem pēc kārtas.

Diemžēl, mēs visas vakcīnas rīt nedabūsim un arī riska grupu cilvēki daudzi nebūs izvakcinēti ne pēc mēneša, ne pēc diviem.

***

Iedomāsimies, ka mēs dzīvojam mikrorajonā, kurā ir māju puduris, kuram tuvumā ir tieši viens mazais Rimi vai Maxima veikaliņš. Tādā mazā veikalā strādā kaut kādi cilvēki, piemēram, 50, kuri parādās arī tirdzniecības pusē, ne tikai noliktavā vai ofisā.

Pieņemsim, ka viens darbinieks dienā “satiek” ap 1000 riska grupu indivīdu, kas nedēļas griezumā ir 5000 (darbiniekam ir divas brīvdienas, ja).

Šis darbinieks ir vienīgais ķēdes posms, kas “savieno” visus mikrorajona iedzīvotājus.

Kas šādā gadījumā ir labāk:

  • 7000 cilvēku riska grupā (1-2x nedēļā apmeklē veikalu), kas tiek vakcinēti pa 1000 cilvēkiem mēnesī
  • Pirmajā mēnesī izvakcinēti 50 veikala darbinieki un 950 cilvēku riska grupā (pēc tam pa 1000/mēnesī no riska grupām)

Ja mēs gribam pasargāt mazāk pasargātos, mums no sākuma ir jāvakcinē tie, kas visdrīzāk viņiem pielaidīs šo vīrusu – pārdevēji viņu veikalos.

Tieši tāpat caur matemātikas prizmu mums ir jāskatās uz skolām un bērnudārziem – ir skaidrs, ka šīs iestādes ir covid-19 nirvāna. Ja mēs gribam atvērt skolas un bērnudārus, mums skolotāji, audzēkņi un apkalpojošais personāls ir jāvakcinē un tikai pēc tam mēs varam laist tūkstošiem jauniešu tusēties pa nevēdinātām klasēm, gaiteņiem un citām telpām.

Ir tāds Pareto princips – 80% seku rada 20% cēloņu. Arī covid-19 izplatīšanās skalā vienā pusē mums ir mājās sēdoši pensionāri (diez vai kādam nodos vīrusu pat, ja saslims) un otrā pusē skolnieki klasēs (ja saslims, tad nodos vēl 15 mājsaimniecībām, kurās ir bērni, pieaugušie un kaķi). Un cik mājsaimniecības “sasniedz” viens skolotājs, kurš dienā strādā ar vairākām klasēm?

Mēs taču atceramies, kas notika, kad c-19 nokļuva skolās un nebija vēl nekādu lielo ierobežojumu.

Mums covid-19 ir jāsit pa tām vietām, kur tam sāpēs visvairāk.

Protams, ka cilvēki aprūpes centros ir jāvakcinē ātrāk, jo tur mums ir divi reizinātāji – riska grupas + daudz sociālu kontaktu.

Mājās sēdētāji gan nav prātīgākā pirmo vakcīnu investīcija. Viņi drīzāk saķers vīrusu dodoties pēc vakcīnas ar sabiedrisko transportu un vakcinēšanas punktos.

Vakcinējot tos, kuriem neizbēgami ir vairāk fizisko kontaktu, mēs pasargāsim pilnīgi visus – gan ekonomiski aktīvos, gan sargājamos, gan tos, kuri ir abās grupās.

Atrast šos cilvēkus un cilvēku grupas, kuru vakcinēšana visstraujāk sacirtīs covid-19 ķēdīti, ir datu speciālistu, epidemiologu un antropologu uzdevums. Nebūs viegli, bet ir vērts uz šo pastrādāt.

Covid-19 ir jāiedzen tupikā.

DALĪTS PRIEKS IR DUBULTPRIEKS

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on email