Lasot par to, cik grūti ir sakārtot ar darbaspēku saistītos nodokļus, dažādās juridisko personu formas un nodokļu maksāšanas disciplīnu, atcerējos, ko es iedomājos, kad kā pirmo SIA savā mūžā nodibināju tieši MUN (mikrouzņēmuma nodokļa) SIA – kāpēc tos 9% no apgrozījuma, kas ir vienīgais nodoklis, kas jāmaksā, nevar vienkārši atvilkt no katra ienākošā maksājuma automātiski?! Brīdi vēlāk, sastopoties ar grāmatvedību un to saistītajām lietām, man, kā cilvēkam, kurš nekad nebija saskāries ar grāmatvedību, nekad tā arī nekļuva skaidrs kā šo MUN sistēmu var saukt par vienkāršu, vieglu vai saprotamu. Viss taču bija – automātiskos maksājumus banka jaut tad prata pārskaitīt visiem iespējamiem pakalpojumu sniedzējiem, nodoklis ir ciets un akmenī ierakstīts –9% un tas atvieglotu tik daudz cilvēku darbu. Bet šoreiz ne par mikrouzņēmuma nodokļiem, bet gan par algu nodokļiem jebkādu veidu SIAs, autordarbu darītājiem un visiem citiem, kas godīgi pelna savu iztiku. Nodokļus taču var rēķināt nevis darba devēja, bet darba ņēmēja pusē Ja mani sauc Māris Antons, man ir viens vai vairāki darbi un es saņemu regulārus vai mazāk regulārus ienākumus, tad ir svarīgi, lai uz mani attiektos tie paši pienākumi un tiesības, kas uz visiem citiem, vai ne? Piemēram, mans neapliekamais minimums ir tāds pats kā visiem citiem, kuriem nav bērnu, un, tāpat kā visiem citiem, tas var mainīties, ja manā dzīvē kaut kas mainās (bērni, invaliditāte u.c.). Respektīvi, vienalga, kur un cik vietās es strādāšu, man kaut kādā mērā ir jāpiedalās valsts budžetā un pie reizes arī jānodrošina sava sociālā aizsardzība. Oficiālais epasts, deklarētā adrese, e-paraksts, oficiālais algas konts(?) Ja mēs šodien būvētu nodokļu sistēmu, diez vai mēs izvēlētos kopēt to, kas šobrīd mums eksistē. Drīzāk mēs sāktu ar to, ka saprastu, cik mums vajag, lai apmaksātu servisu, kuru mēs saucam par valsti, un tad sāktu rēķināt, kā vistaisnīgāk pa visiem samesties, lai sanāktu. Kā tas izskatītos? Uz visiem attiektos viena nodokļu skala. Vienalga, vai samaksa tiek saņemta par darbu rūpnīcā/ofisā no 9-5, kāzu fotografēšanu vai malkas skaldīšanu. Tātad, sāksim no apakšas – mēs zinām, ka tiem, kuriem ir vismazāk, ir svarīgs katrs eiro. Pieņemsim, ka neapliekamo minimumu mēs nosakām 300€ robežās – katru mēnesi jebkurš par jebkuru darbu var saņemt 300€ un visu paturēt sev. Lai arī man šķiet, ka no 500€ nevar būt, ko atdot valstij, arī visneaizsargātākajiem ir nedaudz jāpiedalās – no nākamajiem 200€, kas ir virs 300€ neapliekamā minimuma, mēs ieturam 20%. Tātad, ja cilvēks savā algas kontā mēneša ietvaros saņem 500€, tad viņa kontā nodokļiem automātiski “pierezervē” 40€. No nākamajiem 100€ – 25%, no vēl nākamajiem 100€ – 30% utt. Un tā pa solītim, pa solītim ejam uz augšu – progresīvi katrā nākošajā 100€ slieksnī palielinot procentu likmi. Iekasēto nodokli tad tālāk arī sadalām pa visām tām pozīcijām, kas ir šobrīd – IIN, sociālā apdrošināša un kas tur vēl. Es precīzi nezinu, es nesaprotu, to palīdz grāmatvedības ārpakalpojums. Protams – lai šāda sistēma būtu ērta, viņa nav viegli uz sitiena saliekama Problēma 1 – kā mēs rīkojamies, ja ienākumi no mēnesi uz mēneša staigā? Vai izmantojam ko līdzīgu izlīdzinātajam maksājumam par komunālajiem? […]

Titulbildē jezgas iemesls. Links uz bloga ierakstu kādā Facebook grupā. Linki, lai jums nav jāgūglē pašiem:https://en.wikipedia.org/wiki/Racismhttps://www.la.lv/negeris-melnais-afroamerikanis Jā, bēdīgi. Bet tādas šīs diskusijas ir. Totāla nevēlēšanās saprast, pieņemt, iejusties. Mani baigi uzvelk, ka sava taisnība un ego stāv pāri visam – vienalga, kur un kam tas trāpa.

Aiz nezināšanas nosaukt saldējumu vārdā, kurš citur tiek izmantots, lai nicinātu rasi – kļūda. Meklēt jebkādu pamatojumu, lai argumentētu, ka tas ir ok un tā ir jāpaliek – stulbums. Kļūdīties var gadīties katram. Es to daru katru dienu. Vai var gadīties, ka nosaukums, kurš ir izvēlēts, aiz nezināšanas izrādās rasistisks? Jā, mierīgi – neviens no mums nav perfekts. Kļūdas gadās, kā jau es teicu. Pasaule arī mainās. Vai kategoriska pastāvēšana uz savu, ka “mums nekas nav jādara”, jo “mēs tā nosaucām jo saldējumam krāsa tāda un vispār nezinājām” ir stulbums? Jā. Tāpat kā mēs uzzinām, ka latvāņus aiztikt ar rokām nevajadzētu tikai aptuveni ap to pašu laiku, kad uzzinām, ka eksistē tādi latvāņi, arī ar citām lietām tā mēdz būt – tas, ka es nekad neesmu redzējis miljons eiro, nenozimē kā tādi neeksistē. Es tiešām ticu, ka Rūjienas saldējumam bija vislabākie nodomi, bet šī spītēšanās pretī un izlikšanās par muļķiem neizskatās pārāk labi. Neviens neprasa no Rūjienas saldējuma (tas tomēr ir tikai saldējums), lai viņi perfekti orientētos melnādaino cilvēku visai drūmajā vēsturē un šodienas problēmās, bet nedaudz adaptēšanās un empātija pret šo ne mazo cilvēku grupu būtu nākusi tikai par labu. Vienam burtam ir nozīme. Ir arī atšķirība starp lauku sieru un lauķu sieru. Kļūdas ir viegli labojamas. Stulbums ne visai. Nē, atsauces uz melno krāsu neviens netaisās aizliegt. Tikai apgūt nedaudz takta būtu tieši laikā. Latvijas iedzīvotājiem to būtu jāsaprot labāk nekā citiem, jo, nu, kad mēs skaidrojam, kāpēc mums viena vai otra diena ir svarīga un cita tieši pretēji, arī mūs ne vienmēr saprot. Sāksim ar sevi. Ko es darītu Rūjienas saldējuma vietā? Pa īstam noskaidrotu par ko ir šī diskusija, nevis tikai atrastu Oksfordas vārdnīcas skaidrojumu šim vārdam Saprastu, ka daudz pareizāk ir nomainīt nosaukumu, jo nebūs tā, ka šis konkrētais vārds tuvākajā laikā pasaulei sāks asociēties ar ko pozitīvu Nomainītu nosaukumu Tikai pēc nosaukuma nomainīšanas nāktu klajā ar sekojošo komentāru, jo citādāk tam nav pilnīgi nekāda seguma un sakara ar objektīvo realitāti Es šo visu jezgu pamanīju tikai pateicoties Rūjienas saldējuma pašu poustiem, kas man liek domāt, ka paši arī šai ugunij pielēja eļļu. Komunikāciju daļai noderētu profesionālās kvalifikācijas celšanas kursi, jo, nu, žēl skatīties – no šī varēja iziet ar daudz sausāku ādu. Ja būtu paklusējuši un klusām nomainījuši nosaukumu, nebūtu arī visas šīs jezgas. Tas tomēr ir tikai melns saldējums.

Šis ir īsais, ātrais ieraksts par rezultātiem (atskaite), ko dod salīdzinoši mazs ikmēneša budžets automātiskai ierakstu reklāmai (ar mūsu pašu Adyeet) lapai ar 2000 sekotāju Facebook platformā. Ir skaidrs, ka organiski (bez nekādas reklāmas) lapai ar 2000 sekotāju tādu reach sasniegt ir grūti. Un skaidrs arī, ka Like skaitam vispār ir mazs sakars ar sasniegtajiem lietotājiem. Par ko es runāju jau gadiem. Varbūt ātrāk vajadzēja gatavot šādus piemērus. Pašas lapas Like skaits mainās totāli nenozīmīgi, un vidējais reach, kas tiek sasniegts ar pašu reklāmu ir ap 22 tūkstošiem cilvēku – pārējo iedod organiskais reach (cilvēki Like’o, šēro un citādi rīkojas ar šo apmaksāto saturu). Kaut kad ielikšu ierakstu arī par rezultātiem ierakstu līmenī – cik cilvēkus sasniedz un kādas interakcijas saņem katrs no ierakstiem (kādiem 50 pēdējiem). Mani pašu bišķīt pārsteidza Likes/Shares/Comments kopējais skaits. Ikdienā ar lapu strādājot nešķiet, ka mēneša griezumā varētu savākties tādi skaitļi. Atšķirībā no reizes, kad taisījām līdzīgu eksperimentu ar ziņu lapu, šoreiz saturs no manas ikdienas, tādi vienkārši mazie pieraksti. Enjoy. Jautājumi un komentāri – welcome.

Titulbildē redzamo jautājumu man uzdeva draugs ārsts un vispār bija brīdi jāpadomā. Mēs katru dienu izdarām izvēles – kur atstāt savu naudu un kur to neatstāt. Skolotāji, policisti, ugunsdzēsēji arī ir svarīgi, bet tad, kad ir pavisam sūdīgi, mēs nonākam pie ārstiem, nevis vilcienā, skolā, armijā vai policijā. Un ar to es tiešām domāju to brīdi, kad ir pavisam sūdīgi. Kad es nonāku pie ārsta, es jūtos parādā. Un tas man nepatīk. Protams, ka esmu dzirdējis – ko tad viņi gaidīja? Es nezinu, ko viņi gaidīja, bet es zinu, ka es gribu, lai mans PVN un citi nodokļi tiek pārdalīti citādāk. Sāksim ar ārstiem un tiksim arī līdz citiem, tāpēc es gribētu teikt, ka nevis ārsti > skolotāji, bet ārsti un skolotāji > izklaides. Tam arī būtu tieši tā jānotiek un līdz brīdim, kad vidējā mediķa alga = deputāta alga, mēs nešaujam salūtus un nebūvējam muzejus. Ārstu algām ir jābūt mūsu piemineklim. Ir acīm redzams, ka mēs varam paļauties uz mūsu ārstiem, bet ārsti uz mums – ne visai. Un mēs viņiem to atgādinām katru mēnesi algas dienā. :( Mēs esam darba devēji ne tikai deputātiem, bet arī ārstiem, policistiem un skolotājiem. Un šobrīd mēs esam sūdīgs darba devējs.

Es atvainojos tiem, kas strādā backgroundā ar partiju (šajā gadījumā – Jaunās Vienotības) profiliem. Es jūs pazīstu un negribu jūs apbēdināt, bet šajā gadījumā šis, manuprāt, bija un ir efektīvākais līdzeklis, lai atgādinātu, ka nav ok lietas. Jūs zinat, kas jūs esat. Es tiešām atvainojos. Solis 1: Ieliekam šo jautājumu dienaskārtībā un piešķiram tam nr. 1 prioritāti. Bez normālas medicīnas ir vienalga kā sadala novadus, kas būs jaunais policijas šefs un vai notiks Olimpiskās spēles. Un ārsti ir šīs sistēmas pamats, sienas un jumts. Viņiem ir jābūt labām algām un lieliskiem darba apstākļiem. Solis 2: Atrodam, kam atņemsim naudu. Protams, ka koncertzāli vajag, pensionāriem pensijas vajag, ceļus vajag un visu citu vajag, bet mēs esam sakārtojuši prioritātes un ir jāatrod, kur visnesāpīgāk noņemt naudu. Pateikšu priekšā – nesākt darīt jaunas lietas (khm, koncertzāles un laikmetīgie muzeji, piemēram), kurām vajadzēs daudz naudas gan sākumā, gan pēc tam. Otrkārt, atteikties no tā, kas nav nepieciešams – salūti un citas ballītes, Nacionālā apvienība utt. Solis 3: Kad ir nauda, uzreiz liekam viņu trauciņā, uz kura rakstīts “ārstu algas”. Bez domāšanas. Par daudz ielikt tuvākajā laikā nespīd. Ielikt un justies labi par labu darbu, kurš gan vēl nav beidzies. Solis 4: Kad ārsti saka, ka viņiem vairs nevajag un viņi saņem vismaz tikpat, cik deputāti, paskatāmies, kas ir prioritāte nr. 2. * Manas metodes varbūt nav perfektas, bet es diezgan ok māku rakstīt un fotošopā uzlikt tekstu uz bildes – būtu muļķīgi paš-ekspresijā to neizmantot. Un šis ir jautājums, kas man rūp, jau sen. Šis arī ir jautājums, kurš mani diezgan uzvelk. Varbūt nav skaisti un rožaini šādi darīt, bet jauki palūgt līdz šim nav strādājis un vienalga juridiski nekorekti vai kā, šis jautājums bija jārisina jau sen, jo nekorektas ārstu algas Latvijā ir jau 30 gadus. Par šo jautājumu, cilvēktiesībām un, iespējams, vēl šo to es turpināšu izteikties, kad jutīšu nepieciešamību un mani neapturēs tas, ka kādā brīdī kāds asāks izteiksmes veids var kaitēt kaut kādai manai reputācijai. Es nevaru izslēgt to, ka man rūp – tāpat kā ārsts rezidents nevar atļauties normāli dzīvot viens pats, samaksājot par dzīvokli, pārtiku, transportu un atpūtu. Es par šo arī diezgan sen jau runāju – rekur atbalss no 2016. gada – algas vēl joprojām uz rokas nav pāri 1K. Es zinu, ka kaut kādā mērā ar šādām aktivitātēm šobrīd leju ūdeni arī uz dzirnavām, kuras galīgi nevajadzētu griezt, bet tas arī nav pietiekoši stingrs arguments, lai es paklusēto un par šo un citām lietām nedomātu/neizteiktos. Nav arī tā, ka mani ieraksti varētu veikt kādu apvērsumu – vidēji manu vienu ierakstu redz 3-4 tūksoši cilvēku, tā kā nekas tāds, kas būtiski varētu mainīt sabiedrisko domu vai ko ietekmēt. Tas arī nav mans mērķis – mērķis ir pievērst šim jautājumam uzmanību un likt manīt, ka šis jautājums netiks aizmirsts ne šodien, ne pēc nedēļas, ne nākamajās vēlēšanās. Paldies par uzmanību. Ceru, ka visiem viss forši un sociālās distances tiek ievērotas, lai ārstiem vismaz nekļūst vēl grūtāk, nekā būs arī bez mums.

Ir karantīna un es neesmu stulbs – bez iemesla pa vietām, kur ir cilvēki, nevazājos. Tā kā es dzīvoju viens, 13m2 dzīvoklī un man pieder tikai dators un ritenis, nav tā, ka man mājās ir pieejamas baigās atrakcijas. Paliek mūzika, filmas, iziet paskriet, parakstīt blogos un tas arī viss.  Es klausos mūziku un māku rakstīt – nezinu, kā es agrāk nebiju iedomājies, ka esmu tieši viena soļa attālumā no mūzikas influencera.  Šī ir mana debija mūzikas recenzijās. Es būtu sācis ar Rīgas modēm, jo, nu, pašsaprotami, bet tā kā es viņus pazīstu, visu viņu mūziku es varētu vienkārši raksturot ar “Anete palīdz puišiem tikt pie meitenēm”. Bučas, RM, es jūs mīlu. ;) #singleReinis Tātad, Linda Leen – Digital Church. Man ir Lindas kasete (laukos stāv) un es nesen biju vienā ballītē, kurā viņa bija. Tagad es pelnu pluspunktus.  Beyond Velvet Skin – ļoti seksuāli. Albuma pirmā dziesma un velvets pasaka priekšā, ka būs par jūtām un ne tikai miesu, bet basi zem tā – nebūs čīkstēšanas. (paldies dievam) Who Is In Charge – empowering. Dāmas sakārtos šo pasauli un šī būs viņu tituldziesma. Un es šito zinu. Lai man piedod čaļi (Juri, Arni, sorry), bet visnormālākie šefi man ir bijuši dāmas. Klausoties šo dziesmu pie sevis arī domāju, nu, kā var tā salocīt balsi. Ņipri. Grey bišķīt no sākuma atgādināja saulrietu, bet tad aizved pa taciņu, kura ir par palikšanu savā vietā un neklausīšanu mammai. +1 Lover – dusmīgi/proaktīvi par vientulību. Interesanta perspektīva un atsvaidzinoša pieeja jautājumam. Patīk. Megadose – being high on life requires something to be high on. Kādam par narkatu, kādam par mīlestību. Pink Glasses ir tā dziesma, kur, tā pavisam skaļi uzgriežot, Linda Leen balss ir nenormāli hot. Bāc, izgāja cauri visam. Ļoti spēcīgi. Slowly man ļoti patīk. Ar Velvet Skin šo es lieku starp albuma top3. Nav nekā tāda, kas duras acīs, bet nav arī tā, ka apniktu. Ģitāras ir foršas. Fighting Gravity varētu saukties arī fuck the gravity away. Šķiet, ka viskoķetākā albuma dziesma – seksīgi, bet gribās arī smaidīt (ko es, protams, nedaru, jo es nesmaidu). Evanescent Muse – par nevēlēšanos šķirties no sapņa. Man liek domāt par to momentu, kad kaut kāda doma vai sajūta sāk izbalēt un to negribās. Ļoti negribās. Smile Again forša & liriska. Pat negribās un nevajag, lai būtu, kas dziļāks. Tāds feel-good. Kilimanjaro ļoti labi salikti vārdi. Šo ir jāklausās no rīta, tāds labs spēriens pa pakaļu. We All Need Love labs noslēgums, kurš atkal nolaiž lejā, lai ar Velvetu atkal celtos augšā. Mans albuma dziesmu TOP3: Kilimanjaro Slowly Who is in charge Savu TOP3 var ielikt komentāros, esmu gatavs izkasīties par gaumēm. :) Viss albums kopumā – krāsaina buķete, kas, kā stipra kafija, pamodina, bet reizē arī nenogurdina. Nav garlaicīgi, neļauj atslābt, bet arī neuzbāžas. Pēc noklausīšanās gribās iet koļīt mazās. Nu, vai arī tas ir tas vīns.

Foto: welcomia / Shutterstock via PuzzlePix Šis ir viesautora ieraksts un šķiet, ka pirmais tāds šī bloga vēsturē. Ja vēl kāds vēlās, droši dodiet ziņu. Moš kaut ko var sarunāt. Tātad, kādu laiku atpakaļ pie mums bija atnācis Viktors parunāties par stock saturu. Tas bija tik negaidīti interesanti, ka pajautāju vai viņš negrib par to uzrakstīt. Piemēram, par to Eifeļa torņa gadījumu. Pie Viktora vispār var tikt pie Shutterstock licencēm uzņēmumiem un viņa kontakti ir raksta apakšā. Viktors palīdzēs. 1. Kas ir stock saturs? Tas ir iepriekš profesionāli sagatavots digitāls attēlu, video vai audio saturs. Parasti to iedala: radošie attēli, vektorgrafika, ilustrācijas, video, mūzikas ieraksti un skaņas efekti.  Svarīgi arī ir to nošķirt no redakcionālā satura, kuru drīkst izmantot tikai redakcionāliem mērķiem (ziņu vietnēs, drukātajos medijos, mācību grāmatās, TV ziņās utt.). Redakcionālo saturu iedala 4 kategorijās: jaunumi, sports, izklaide un arhīvs. Lielākā daļa stock bibliotēku nodala redakcionālo saturu izvietojot to atšķirīgā vietnes lapā, vai arī blakus saturam izvietojot paziņojumu: “tikai redakcionālai lietošanai”. 2. Kurš drīkst izmantot stock saturu? Lielākā daļa stock bibliotēku savās tīmekļa vietnēs un birojos piedāvā iegādāties atsevišķus attēlus, attēlu kredītus, attēlu pakas un abonementus. Šo uzņēmumu tīmekļa vietnēs pieejamais piedāvājums parasti ir piemērots tikai vienai fiziskai personai, turpretī korporatīvais piedāvājums izdevniecībām, plašsaziņas līdzekļiem, reklāmas aģentūrām un dažādiem uzņēmumiem notiek caur stock aģentūru birojiem. Pirms licences pirkšanas vienmēr pārbaudiet licences informāciju, noskaidrojiet, kurš drīkst izmantot saturu un kurš būs licences īpašnieks. Ja Tavs grafiskais dizainers pērk attēlu ar uzņēmuma kredītkarti, un uz Tavu uzņēmumu tiek izstādīts rēķins, tas nebūt vēl nenozīmē, ka licences īpašnieks būs Tavs uzņēmums. Ja šis grafiskais dizainers pametīs jūsu uzņēmumu, viņš vai viņa paņems licences sev līdzi. Piemēram, Shutterstock vietnē iegādātā informācija par Shutterstock licenci ir sekojoša: „Šī ir viena lietotāja licence, atļaujot vienai fiziskai personai licencēt, lejuplādēt un izmantot saturu. Ja vien jūs neizveidojat “komandas abonementa” vai “premium platformas” kontu, citām personām (tostarp darbiniekiem un sadarbības partneriem), nav atļauts izmantot jūsu kontu vai saturu, kurš no tā ir licencēts.” 3. Kādam nolūkam var izmantot stock saturu? Tas tiešā veidā ir atkarīgs no iegādātās licences. Lielākajai daļai stock aģentūru ir vairāku līmeņu licences. Pirmajā līmenī ir pieejamas standarta licences, kuras parasti ir piemērotas digitālai lietošanai, kā arī drukas materiāliem ar ierobežotu tirāžu un vides reklāmai ar ierobežotu sasniegtās auditorijas apjomu. Paplašinātas licences gan atbrīvo no šiem ierobežojumiem, gan sniedz plašākas iespējas, kā piemēram, lietošanu TV kampaņās un produktu vizuālā noformējuma veidošanā. Lielākā daļa stock aģentūru aizliedz satura izmantošanu jebkāda veida krimināla un erotiska materiāla veidošanā, kā arī, atkarībā no licences, ierobežota ir arī lietošana medicīniska, politiska, ar alkoholu un tabaku saistīta materiālu veidošanā. Bet mēdz būt dažādi izņēmumi, tāpēc, kā jau minēts 2. punktā, vienmēr pārbaudiet informāciju par licenci, lai būtu droši par to, kāda veida licence jums nepieciešama jūsu konkrētai vajadzībai. 4. No kā būtu jāizvairās izmantojot jebkādus attēlus, video vai mūziku? Paturiet prātā, ka jebkādu šāda veida saturu kāds ir radījis. Tātad, bez atbilstošas ​​licences un / vai autortiesību īpašnieka atļaujas, to izmantot komerciāliem nolūkiem nedrīkst. Daži piemēri. Ja jūs Google atrodat […]

Ir tik daudz iespēju un izvēļu attiecībā uz tīmekļa vietnes analīzi, ka dažkārt var būt diezgan sarežģīti izlemt, kurus rīkus iekļaut savā analītikas/izsekošanas porfelī un kuri no tiem būtu jau pārmērība. Gadu gaitā esam strādājuši ar klientiem ļoti dažādās nozarēs, ar ļoti dažādiem mērķiem un vajadzībām. Šajā laikā mēs, ground floor digital, esam nonākuši līdz ļoti konkrētam sarakstam ar mājaslapu analītikas rīkiem, kurus mēs iekļaujam sākotnējā klientu piedāvājumā. Protams, ne katram klientam tas viss ir vajadzīgs, bet mēs katrā individuālajā gadījumā izskatām visas šīs iespējas un parasti iekļaujam lielāko daļu no tām, ja ne visas. Kas svarīgi – visi šie servisi ir par brīvu uzstādāmi un izmantojami. Mājaslapas analītikas must-have – mūsu versija Izskatās daudz, bet patiesībā tas tā nav – jāsāk no augšējā kreisā stūra un jāstrādā pa vienai rindiņai pēc kārtas. Vai arī vispirms izvēlieties vienkāršākos uzdevumus – Basic kolonnu, kas nozīmē vienkārši pievienot visus pamata kodus mājaslapai un tikai pēc tam dodaties “Expert” kolonnas pusi. Google Tag manager — jūsu mājaslapas analītikas pamats Google Tag Manager pats par sevi nav analītikas rīks, bet palīdz salikt un sakārtot lapā visus pārējos pikseļus, kodus un skriptus, kas ir šajā sarakstā. Tas dara to, ko jau pasaka priekšā tā nosaukums – palīdz pārvaldīt tagus (skriptus, kodu utt.). Veids, kā tas darbojas, ir pavisam vienkāršs – tam ir ierosinātāji (trigger) un tagi (tags), kas izpildās pie noteiktiem nosacījumiem (triggeriem). Trigeris ir darbības ierosinātājs, kurā tiek norādīts, kurā brīdī kam ir jānotiek. Piemēram, standarta trigeris ir jebkurš lapas skatījums — šis trigeris tiktu izmantots jebkuriem kodiem (tagiem), kas jāizpilda ikreiz, kad lietotājs pārlādē lapu (Google Analytics, Facebook Pixel, Linkedin Insights Tag, Yandex Metrica un citi). Trigeri var būt arī daudz konkrētāki – trigeris var būt lapas skatījums ar noteiktu URL vai klikšķis uz konkrētas pogas. Nosacījumus var jaukt arī kopā un miksēt, piemēram, tikai vienas konkrētas pogas nospiešana noteiktā mājaslapas sadaļā (parasti norāda pēc URL). Trigeri, kas seko klikšķiem zem e-pasta lodziņa, piemēram, var izmantot tagā gan Facebook Lead notikumu padošanai uz Fb pikseli, lai izvērtētu FB kampaņas efektivitāti, gan, lai atlasītu Fb audiencēs cilvēkus, kuri pierakstījušies uz newsletter. Tiem, kas nedaudz zina kaut ko par programmēšanu vai ekseļa formulām, ir pazīstama if, then formula – šeit trigeris ir if daļa, bet tags ir then. Sākumā šis rīks var šķist nedaudz neintuitīvs, bet tas ir ļoti jaudīgs un patiesībā jau arī loģisks. Vislabāk — GTM izmantošana jūsu tīmekļa vietnē nozīmēs, ka vairākumā gadījumu jums (vai jūsu aģentūrai) nebūs nepieciešams neviena izstrādātāju/programmētāju darba minūte, lai pievienotu (vai konfigurētu) jaunus izsekošanas rīkus vai servisus savai mājaslapai vai. Google Analytics Pasaules populārākais analītikas rīks. Vairumā gadījumu tas jau ir iestatīts, ja vien lapa nav tikko izveidota. Google Analytics sniedz skaidru un vērtīgu informāciju par to, kādi avoti/mediji uz jūsu mājaslapu atved apmeklētājus, kuras mājaslapas sadaļas un cik daudz viņi apmeklē, ko viņi dara pēc tam un vai viņi nekavējoties dodas prom (bounce rate) un cik daudz laika pavada jūsu vietnē. Izmantojot progresīvāku pieeju, Google Analytics ļauj jums arī iestatīt mērķus (goals), kurus vēlaties novērtēt — […]