Es šorīt pamodos un izvēlējos uzvilkt bikses. Es neizvēlējos savu seksualitāti, ādas krāsu vai dzimumu. Tās otrās lietas, kas attiecas uz seksualitāti, ādas krāsu un dzimumu, es nemaz nevaru izvēlēties. Neviens nevar. Bikses gan es varēju izvēlēties arī nevilkt. Tiesa, diez vai tas man nāktu par labu, jo, pirmkārt, auksti, otrkārt, ir kaut kādas normas.
Ir lietas, kuras neviens dzīvē nevar izvēlēties un, ja uz tām balstoties, cilvēku ierobežo, to sauc par diskrimināciju.
Ikvienam ir tiesības izvēlēties jebko, bet tikai līdz robežai, kur šīs izvēles sāk negatīvi ietekmēt citus cilvēkus.
Šodien ir saņemtas ziņas par pieciem mirušajiem. Pieci cilvēki beidza savu dzīvi pieslēgti pie ventilatora, bez samaņas. Pirms tam viņi bija pie skābekļa aparāta un, acīmredzot, ar visu skābekļa aparātu kļuva tikai sliktāk, līdz pašiem paelpot vairs nebija iespējams. Vēl pirms tam viņi bija tikai nedaudz apslimuši un domāja, ka nu gan jau pārslimos. Vēl pirms tam viņi īpaši neiespringa, jo, nu, tā taču ir tikai parasta gripa. Katrs no viņiem vēl pirms tam paspēja Covid pielaist kādam, ko pazīst. Un vēl pirms tam katrs no viņiem pieņēma apzinātu lēmumu nevakcinēties.
Ir daudz kas, ko mēs nevaram izvēlēties, bet vakcinētajos vai nevakcinētajos katrs sevi ieliek pats.
